Visbiežāk ar pārtikas produktiem uzņemam apmēram litru šķidruma, 200-300 mililitri ūdens atbrīvojas dažādās ķīmiskās reakcijās pašā organismā, tātad būtu jāizdzer viens līdz pusotra litra jeb piecas sešas glāzes - ūdens, dažādas tējas, arī sulas, saprātīgās devās noderēs arī kafija, pat kāda glāze limonādes.
Rudens periodam tālredzīgākie būs nodrošinājušies ar pašlasītām zāļu tējām, citiem galvenais šķidruma avots būs klasiskā melnā vai zaļā tēja, arī kafija.
Tomēr jāatceras, ka gan melnā, gan zaļā tēja un kafija ir kofeīnu saturoši dzērieni, kas var izsaukt pārlieku uzbudinājumu, sirdsklauves, miega traucējumus.
Lieliska alternatīva tām ir zāļu tējas un Āfrikā augošā sarkanā tēja (rooibostee) - atšķirībā no klasiskās zaļās un melnās tējas kofeīnu tā nesatur.
Tā ir bagāta ar antioksidantiem, kas nodrošina organisma aizsardzību pret brīvo radikāļu postošo iedarbību, līdz ar to mazinot gan audzēju, gan sirds asinsvadu slimību risku, gan palēninot nenovēršamos novecošanās procesus organismā.
Rudenī un ziemā biežāk nekā citos gadalaikos uzbrūk vīrusi un baciļi, kas izsauc dažādas augšējo elpošanas ceļu saaukstēšanās slimības. Šādās situācijās viens no galvenajiem ārstēšanās pamatprincipiem ir pastiprināta šķidruma lietošana. Īsti laikā būs zāļu tējas, papildinātas ar medu vai upeņu ievārījumu.