Savukārt atbildības trūkumu, kas reizēm esot sastopams no darba devējiem, varētu apkarot, ieviešot noteiktu valstisku regulējumu, uzskata Latvijas Universitātes (LU) mācību prorektors Juris Krūmiņš.
Prakses ilgums ir atkarīgs no studiju programmas. Akadēmiskajām programmās prakse nav obligāta, savukārt profesionālajām tā ir paredzēta sešu mēnešu garumā. Tomēr augstskolu rektori pauž, ka prakse tiek organizēta arī akadēmisko studiju programmu studentiem, jo tas nodrošina veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū. Tiesa, šo programmu studentiem prakses meklēšana var izrādīties sarežģītāka. «Runājot par sociālo zinātņu studiju programmām, šeit prakses vietas Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) studentiem pati neorganizē. Tās vai nu piedāvā darba devēji, kas ir ļoti aktīvi, vai studentiem prakse ir jāatrod pašiem,» stāsta RSU rektors Jānis Gardovskis.
Žurnālistikas studentiem ir iespēja iziet praksi nule dibinātajā RSU radio Runā skaļāk, pauž J. Gardovskis. Arī LU pirmās praktiskās iemaņas var apgūt pērn pavasarī dibinātajā portālā www.mansmedijs.lv. Bioloģijas un ģeoloģijas studenti, kuri izglītojas akadēmisko studiju programmās, vasarās ejot praksē LU bāzēs, stāsta J.Krūmiņš.
«Ja runā par inženierspecialitātēm, tad tur atrast praksi nav nekādu problēmu. Kā inženierelektriķiem, tā elektroniķiem un mehāniķiem prakses vietas pavisam viegli ir atrast. Visās katedrās, institūtos ir ļoti daudz uzņēmumu, kas tieši pieprasa šos praktikantus,» tā L. Ribickis. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē studentiem nākas saskarties ar izvēles grūtībām, kam iemesls nav vis šaurs piedāvājums, bet gan zināma uzņēmumu cīņa par praktikantiem. «Šos inženierus, kuri prot programmēt, ar ķeršanu izķer praksē. Ir pat tā, ka piesola lielāku algu, lai tikai iet pie viņiem. Tad studentiem ir grūti izvēlēties,» stāsta RTU rektors. LU pozitīva pieredze esot topošajiem juristiem, kas studē profesionālajās studiju programmās. «Ir līgumi ar Tieslietu ministriju, prokuratūru. Tā pretimnākšana ir diezgan liela, jo viņi rēķinās, ka cilvēki nonāks viņu sistēmā,» pauž LU mācību prorektors.
Savukārt RSU abpusēju izdevīgumu no prakses gūst topošie farmaceiti un nozarē jau strādājošie, kuri studentam parāda pirmās praktiskās iemaņas. «Ieguvēji ir gan studenti, gan prakses sniedzēji - farmaceiti, kas iegūst punktus nepieciešamajai resertifikācijai. Tā ir ES prasība, kas ļāvusi savstarpēji integrēt RSU studiju procesu un farmaceitu ikdienas darbu,» teic J. Gardovskis.
«Mums vajadzētu Latvijā nedaudz vairāk diferencēt. Kad pieņēma lēmumu par praksēm, tad bija tā - visās studiju programmās 26 nedēļas. Tomēr varētu būt sava specifika, jo dažās specialitātēs pusgadu garā prakse ir par garu,» uzskata J. Krūmiņš. Kā vienu no programmām, kur prakses laiks būtu saīsināms, viņš nosauc pedagoģiju. RSU rektors pauž, ka profesionālo programmu studenti esot spējīgi pielāgoties uzņēmumu specifikai jau dažos mēnešos.
Apstāklis, ka trīs ceturtdaļas studentu vienlaikus studijām strādā, nereti veicinot paviršu attieksmi pret praksi. «Ja ir prakse, tās tomēr ir līgumattiecības. Ir zināmi piemēri no Latvijas augstskolu pieredzes, kad pasaka - ziniet, jūs jau kaut kur strādājat, tad tur ejiet praksē un pēc tam atnesiet izziņu,» stāsta J. Krūmiņš. Viņš uzsver, ka šo problēmu, kā arī atteikumus prakses devējiem varētu risināt ar valstiskiem regulējumiem, kas noteiktu, ka arī nākamais darba devējs ir atbildīgs par jaunā speciālista praksi. Pretējā gadījumā to neuztverot pietiekami nopietni. «Konkrētus faktus nevaru nosaukt, bet domāju, ja internetā piedāvā nopirkt kursa darbus, tad kāpēc lai nepiedāvātu nopirkt praksi,» retoriski vaicā LU mācību prorektors. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka pārmaiņas drīzumā nav gaidāmas, jo pasākumu plānā augstākās izglītības reformām nav ietverti punkti, kas varētu ieviest jaunas vēsmas.