Fotogrāfiem profesionāli uzsmaida Francijas un Itālijas kultūras lepnums - aktrise, scenāriste un režisore Valērija Bruni-Tedeski. Jā, viņa ir Karlas Bruni vecākā māsa. Tepat līdzās ir dēmoniskais dāņu skaistulis, visas pasaules meiteņu iekāres objekts Nikolajs Kosters-Valdavs, kurš vairāk pazīstams kā Džeime Lanisters no ASV seriāla Troņu spēle.
Leģendārais britu aktieris Timotijs Spols, kurš atveidojis gleznotāju Viljamu Tērneru Maika Lī filmā Misters Tērners, uz sarkanā paklāja dalās pārdomās par to, ka Kannu kinofestivālā maijā bija silts laiks, bet decembrī Rīgā ir auksts. Balvu par Tērnera lomu viņš saņēma gan Kannās, gan Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā Rīgā. Tagad uzņemts kurss uz Oskaru, lai gan Timotijs Spols ir piesardzīgs: «Zelta globusam nominēts neesmu, taču iegūt Oskaru nebūtu slikti - tas ir tikpat nozīmīgi kā uzvarēt kategorijā Mēneša labākais Latvijas uzņēmējs.»
Demokrātijai ir jēga
27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā pārliecinoši uzvarēja Polijas režisora Pāvela Pavlikovska stilīgā vēstures drāma Ida. Tai piešķirtas piecas godalgas, ieskaitot galveno - Eiropas filma -, kā arī par režiju, scenāriju un operatora darbu. Pāvels Pavlikovskis visvairāk bija priecīgs par Idas iegūto skatītāju simpātiju balvu. «Cilvēki ir izvēlējušies melnbalto filmu, kurā kamera ir nekustīga un kurā piedalās izcili aktieri, taču ārpus Polijas viņi nav pazīstami. Paldies jums, skatītāji! Demokrātija tomēr ir lieliska ideja,» uz Latvijas Nacionālās operas skatuves teica Pāvels Pavlikovskis. Savukārt, saņemot Eiropas režisora balvu no Līvas Ulmanes rokām, Idas autors uzsvēra: «Šajā kategorijā tika izvirzīti divi no maniem iemīļotākajiem čaļiem, kuri pašlaik strādā kino, - Nuri Bilje Džeilans un Andrejs Zvjagincevs. Cik patīkami apzināties, ka šoreiz viņi ir zaudētāji.»
Ida, kas ir Polijas un Dānijas kopražojuma filma, pretendē arī uz Zelta globusu un noteikti tiks izvirzīta Oskaram. Rīgā to varēs noskatīties divos seansos kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē - 16. un 17. decembrī plkst. 18.30 (ieeja bez maksas; informācija par pieteikšanos www.europarl.lv). Šādu iespēju nodrošina Eiropas Parlaments, kas pasniedz savu kinobalvu LUX, kuras mērķis ir veicināt Eiropas kino popularitāti Eiropas Savienības teritorijā. Ida šogad ir viena no trim finālistēm; apbalvošanas ceremonija notiks 17. decembrī Strasbūrā.
Idas ēnā Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā palika trīs ārkārtīgi spēcīgi darbi: nevienā nominācijā neizdevās uzvarēt ne Andreja Zvjaginceva Leviatānam, ne Larsa fon Trīra Nimfomānei, ne Rūbena Estlunda Force Majeure.
Pateicība īsziņas formātā
Vienīgā kategorija, kurā Ida zaudēja, ir Eiropas aktrise, lai gan tajā tika izvirzītas abas galveno lomu tēlotājas. Šī balva tika piešķirta francūzietei Marionai Kotijārai par lomu brāļu Dardēnu sociālajā drāmā Divas dienas, viena nakts. Lielā pasaules zvaigzne Mariona Kotijāra par sevi atgādināja ar prombūtni - pateicību viņa atsūtīja īsziņas formātā. Visi pārējie laureāti pagodināja ceremoniju ar savu klātbūtni; daži nominanti neieradās - tā gan ir patiesība.
«Viņi visi ļoti vēlētos būt šeit,» Dienai teica Eiropas Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētāja poļu režisore un scenāriste Agņeška Holanda. «Aktieris Toms Hārdijs pašlaik filmējas Austrālijā, Šarlote Gensbūra - ASV. Mēs negribam likt akcentu uz diviem trim slaveniem vārdiem. Šajā ceremonijā vēlamies atbalstīt nevis zvaigžņu sistēmu, bet Eiropas kino radošo spēku - par laimi, tas ne vienmēr ir saistīts ar slavenībām.»
Svētki, nevis sacensība
Eiropas Kinoakadēmijas prezidents Vims Venderss piebilst, ka ceremonija nav sacensība, bet Eiropas kino svētki: «Mūsu balva nav tāda kā Oskars - kategoriju nosaukumos mēs nelietojam vārdus «labākais» vai «labākā», mākslā mēs neticam konkursa garam. Mēs cenšamies parādīt Eiropas kino pasaules daudzveidību un bagātību.»
Taču Oskars joprojām ir mēraukla un etalons. Ja britu režisora Stīva Makvīna vēsturiskais eposs 12 gadi verdzībā šogad neiegūtu trīs Oskarus, diez vai viņam tiktu piešķirta Eiropas Kinoakadēmijas goda balva, kas tiek pasniegta Eiropas māksliniekiem par sasniegumiem pasaules kino. Stīvs Makvīns sāka karjeru vizuālajā mākslā, 1999. gadā ieguva Tērnera balvu, 2009. gadā pārstāvēja Lielbritāniju Venēcijas biennālē. Viņš ir triju spēlfilmu autors: Bads (2008), Kauns (2011) un 12 gadi verdzībā (2013). Publika Latvijas Nacionālajā operā Stīvam Makvīnam aplaudēja, pieceļoties kājās.
Ar ilgstošām ovācijām tika sumināta franču režisore Anjēze Varda, kura saņēma balvu par mūža ieguldījumu. Viņa ir viena no eksperimentālā, neatkarīgā kino pamatlicējām. Anjēze Varda strādā kopš 50. gadu vidus, viņa lielā mērā ir inspirējusi franču jauno vilni. Anjēze Varda ir vēsturiska personība, joprojām aktīva un atraktīva. Viņa ir strādājusi ar Filipu Nuarē, Alēnu Renē, Žerāru Depardjē, Mišelu Pikolī, Katrīnu Denēvu, Džeinu Birkinu, viņa pazinusi Džimu Morisonu un visus, visus, visus. Anjēze Varda ir feministe, kura ļoti mīlēja savu vīru - Šerbūras lietussargu režisoru Žaku Demī. Šīs mākslinieces vizīte Rīgā ir vēsturisks notikums.
Nimfomānija ballītē
Ceremonijas gaita brīžiem līdzinājās Eirovīzijas virpulim - uz Latvijas Nacionālās operas skatuves kāpa dažādu valstu lokālās kino pasaules pārstāvji, par kuriem mēs neko nezinām un diez vai vēl dzirdēsim. Visi bija skaisti, daudzi mēģināja jokot. Ceremonijas konferansjē lomā šogad debitēja vācu komiķis Tomass Hermanss, kurš lepni paziņoja, ka ir gejs, un priecājās, ka atrodas «Latvijas un Krievijas robežas šajā pusē». Viņš draudēja noskūpstīt krievu aktieri Alekseju Serebrjakovu (Leviatāns) «politisko iemeslu dēļ» un reklamēja sevi kā «pilna servisa vadītāju», piedāvājot vakara viesiem alu, cigaretes un narkotikas. Draiski noskaņotais Tomass Hermanss aicināja klātesošos ļauties neprātīgam sešu stundu seksam ballītē pēc ceremonijas: «Tā jums būs īstā nimfomānija!» Larss fon Trīrs to novērtētu, un ballīte Rīgas Latviešu biedrības namā turpinājās līdz sešiem rītā.