No mamuta ilkņa izveidotā sievietes skulptūra tapusi pirms aptuveni 35 tūkstošiem gadu un ir, iespējams, vecākais cilvēka atveidojums pasaulē. Figūrā bez piepūles var saskatīt sievietes aprises, un tā ir līdzīga Villendorfas Venerai - pazīstamākai akmens laikmeta skulptūrai, kas tapa pirms 22-24 tūkstošiem gadu. Tai ir milzīgas krūtis, pamatīga sēžamvieta un pārspīlētas ģenitālijas.
No sešiem fragmentiem
Sešus centimetrus lielā un 33 gramus smagā figūra arheologu rokās nonāca Holefelsas alā Vācijas dienvidos. Izrakumos tur atrastas arī dzīvnieku figūras un kāds akmens priekšmets, ko zinātnieki uzskata par «seksa rotaļlietu».
Tībingenes universitātes Agrīnās aizvēstures nodaļas profesors Nikolass Konards britu raidsabiedrībai BBC pauž aizdomas, ka sabiedrība figūrā saskatīs pornogrāfiskas iezīmes. «Cilvēki raugās uz 40 tūkstošu gadu senām lietām ar šodienas skatījumu. Manuprāt, šeit ir labs iemesls meklēt seksuālo interpretāciju, taču mums nav ne jausmas, vai tā bija vīrieša vai sievietes,» stāsta zinātnieks.
Holefelsas jeb Klintsalas, kā tulkojumā sauc šo vietu, Venera tika atrasta pērnā gada septembrī sašķaidīta sešos gabalos. Nu tie ir salīmēti kopā, taču joprojām pietrūkst kreisās rokas augšdaļas un pleca. Arheologi cer atrast noklīdušās daļas turpmākajos izrakumos.
Skulptūrai nav galvas. Tās vietā ir rūpīgi izgrebts, nopulēts gredzens. Venera nav krāsota, tādēļ zinātnieki neizslēdz iespēju, ka tā izmantota kā piekariņš.
Auglības simbols
Izteiktas ķermeņa formas redzamas arī vēlāk tapušās figūrās, un pētnieki sliecas tās interpretēt kā auglības simbolu. Līdzīgas figūras vēlāk radījuši tieši Homo sapiens pārstāvji, bet mulsinoši, ka Holefelsas Veneras tapšanas laikā Eiropas ziemeļu daļā dzīvoja galvenokārt neandertālieši. Mūsu priekšteči tolaik bija tikuši līdz Karpatiem.
Garadarbs pārstāv vēlīno akmens laikmeta kultūru, kas pastāvēja pirms 22-27 tūkstošiem gadu. Tieši šī posma relikvija ir Villendorfas Venera, ko atrada 1908.gadā. Tomēr Vācijas eksemplārs esot ievērojami vecāks un acīmredzot ievadījis šo posmu kultūrā.
«Ir pilnīgi iespējams, ka sievietes figūra no Holefelsas alas ir vecākais tēlotājmākslas eksemplārs pasaulē,» atraduma nozīmi izgaismo N.Konards, kurš alā strādā jau 12 gadu. Iepriekš dažādi pētnieki izlikuši apskatei pat simtiem tūkstošus gadu vecus mākslas darbus, kā, piemēram, figūru no Berekhatrāmas Izraēlā un Tāntānas Marokā. Par to autoriem nosaukti Homo sapiens priekšgājēji Homo erectus, taču vairākums zinātnieku uzskata, ka šie objekti drīzāk ir dabas, nevis cilvēka roku veidoti.