Siguldā turpina darboties visa atlaižu sistēma, kuru mēs izveidojām 2011. gadā, un tās ir atlaides vairāk nekā 200 pakalpojumiem un precēm Siguldas novadā. Tas nav tikai sabiedriskais transports, kas ir tikai viena divsimtā daļa no visas atlaižu sistēmas. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Opermūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā. Es neesmu dzirdējis, ka kaut kur vēl kādā pasaules pilsētā vispār būtu tik apjomīgs, pašvaldības būvēts atlaižu mehānisms.
Atlaides un iespēja iegūt Siguldas iedzīvotāja karti tātad ir tikai novadā deklarētajiem?
Jā. Tā ir magnētiskā identifikācijas karte ar dažādiem zīmējumiem, ko nu kurš izvēlas. Cits izvēlas ar Martinu Dukuru, cits ar ko citu. Tiklīdz cilvēks iegūst tādu karti, tūlīt ir pieci vai seši pozitīvi iemesli, kāpēc tas ir izdevīgi. Es to saucu par vairāku zaķu nošaušanu ar vienu šāvienu. Ziniet, kad sākās krīze, es sapratu, ka tagad nošaut pat divus zaķus ar vienu šāvienu ir par maz. Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk, jo labāk. Tāds ir arī šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas - lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots. Esmu šeit dzimis un audzis un gribu šeit dzīvot! Trešais zaķis ir tas, ka šī atlaižu sistēma ir ērta tāpēc, ka ir tikai viena karte un nav vairs vajadzības nēsāt līdzi maku, kas ir piebāzts ar dažādām atlaižu kartēm. Ar vienu karti ir atlaides gan Čili picā, gan Neste degvielas stacijā - lietas, ko, liekas, nevar pat apvienot. Ceturtais, šāda karšu sistēma ir liels mārketinga atbalsts vietējiem iedzīvotājiem, jo mazais uzņēmējs nemaz nav spējīgs šādu lojalitātes programmu īstenot. Tas veicina vietējo preču un pakalpojumu noietu. Protams, tam visam apakšā ir deklarēšanās pazīme. Un te ir piektais: cilvēks, saprotot, ko var gūt no šīs kartes, padomā - ja es šeit dzīvoju, ja es lietoju šo infrastruktūru, ja mani bērni iet skolā, ja šeit tiek kārtotas sociālās lietas, kāpēc mani nodokļi aiziet kaut kur, kur esmu dzīvojis tikai agrā bērnībā vai jaunībā un nezin kāpēc esmu deklarēts. Tā ir šo karšu pamatbūtība, un tāpēc mēs izveidojām šo programmu.
Vai jūs, pirms ieviesāt Siguldas iedzīvotāja karti, nepadomājāt, ka jūs ar to varbūt diskriminējat visus pārējos Latvijas iedzīvotājus?
Tā nav, un neviens par to nesūdzas. Bet es zinu, ka apkārtējo novadu iedzīvotāji arī gribētu šādas kartes. Vai, pareizāk sakot, viņi gribētu būt Siguldas novada iedzīvotāji. Tepat turaidieši pēc administratīvā iedalījuma ir Krimuldas novada iedzīvotāji. Tepat dažus kilometrus apkārt novadam dzīvojošie jautā - vai mēs nevarētu nopirkt šādas kartes par īpašu samaksu? Nē, diemžēl nav tādas iespējas, es atbildu. Jo es esmu Siguldas mērs un man naudu maksā par to, ka es rūpējos par Siguldas novada iedzīvotājiem. Kamēr tas ir tā, es diemžēl nevaru rūpēties par visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tas nav mans darbs. Man ir jāsaimnieko ar mūsu naudu saviem iedzīvotājiem. Bet mēs jau neesam neko sliktu izdarījuši pārējiem - mēs jau neņemam svešu naudu. Mēs ar šo identifikācijas karti atgādinām - ja tu šeit Siguldā dzīvo, tu visu šeit lieto, tas ir tas, kur mūsu kopējā nauda aiziet. Tāpēc atceries par savu deklarēšanās pazīmi - vai tu esi šeit deklarējies? Mēs jau neaicinām cilvēkus no apkārtējiem novadiem šeit deklarēties tikai, lai saņemtu karti. Tas nav mērķis, un esmu pārliecināts, ka tā nenotiek. Jo skola, sociālie pabalsti, daudz kas cits ir saistīts ar deklarēšanos. Tas ir tikai atgādinājums pārliecināties, vai es esmu deklarējies tur, kur pašvaldība rūpējas par mani. Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs nediskriminējam citu Latvijas novadu iedzīvotājus.
Savukārt Rīga diskriminē siguldiešus?
Rīgas gadījums ir nedaudz cits, jo Rīgas statuss ir cits. Rīga ir galvaspilsēta. Latvijā vispār ir raksturīga varas centralizācija galvaspilsētā. Līdz ar to dažādu valstisku iestāžu koncentrācija galvaspilsētā ir ļoti izteikta. Tas, protams, liek daudzu novadu iedzīvotājiem, arī Siguldas iedzīvotājiem, doties uz Rīgu, lai izdarītu elementāras lietas - kaut vai, piemēram, VID, pasu jautājumos. Daudzas lietas mēs varam nokārtot tikai Rīgā. Tāpēc mēs esam spiesti braukt uz Rīgu. Tāpēc šīs lietas nav gluži viens pret vienu salīdzināmas ar Siguldu. Sigulda ir atsevišķa kopiena, Rīga ir galvaspilsēta - un galvaspilsētas visā pasaulē ir lietojamas visiem. Taču lielā mērā es atbalstu šādu Rīgas rīcību. Jo kāpēc gan lai tajā pašā laikā rīdzinieki, kuri maksā nodokļus, samaksātu tos arī par sabiedrisko transportu, kuru lieto visa Latvija? Līdz ar to šī nauda nevar nonākt rīdzinieku sociālajā atbalstā, nevar nonākt ceļu remontā Rīgas ielām, kurās rīdzinieki lauž savas mašīnas vairāk nekā citi. Idejiski es atbalstu Rīgas rīcību.
Tomēr minējāt, ka svarīga Rīgas nianse ir galvaspilsētas statuss.
Jā. Protams, galvaspilsētas stāvoklis ir sarežģīts. Kā šo problēmu risināt? Viens ir pieņemt lēmumu, ka nedrīkst tā darīt, un aizmirstam. Tomēr vispareizāk, manuprāt, saprotot, ka tā ir galvaspilsēta, valstij būtu jādotē galvaspilsētas transporta sistēma, lai mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, varētu pārvietoties mūsu galvaspilsētā Rīgā ar sabiedrisko transportu. Protams, ja ir uzticamība Rīgas satiksmei. Labi, tad ejam iekšā šajā uzņēmumā, taisām auditu! Skatāmies, sveram, mērām. Runājam, ja kaut kas mums liekas nepareizs no valsts puses. Ja ir nelietderīgi tēriņi, tos novēršam, tāpēc ir audits, un dotējam Latvijas iedzīvotāju pārvietošanos galvaspilsētā! Jo rīdziniekiem par mums nav jāmaksā - tā ir taisnība.
Sigulda ir Rīgas - Eiropas 2014. gada kultūras galvaspilsētas - vienīgā partnere.
Tajā gadā, kad notika konkurss, kas vienmēr notiek saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētām, bija vairākas pretendentes - Liepāja, Cēsis, Rīga -, kuras sacentās, kura tad būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā. Latvijai bija dotas tiesības vienai no tās pilsētām kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Ne vienmēr tās ir galvaspilsētas, kas kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Protams, Eiropas pilsētu mērogi ir mazliet citi. Sigulda un Rīga jau šajā konkursā startēja kā partneres. Ar lielajām aktivitātēm Rīgā un satelītaktivitātēm, kas ir iespējamas tikai Siguldā. Saistībā ar Dainu kalnu, saistībā ar Opermūzikas svētkiem, ar ziemas sporta aktivitātēm, kuras var realizēt tikai Siguldā. Ir tikai likumsakarīgi, ka mēs gājām kopā ar Rīgu un Rīga uzvarēja. Līdz ar to mēs kā partneri no pirmās dienas esam šajā statusā.
Ko tas Siguldai nozīmē šogad?
Papildu rūpes, papildu darbu un papildu investīcijas, lai ieguldītā nauda pēc tam atgrieztos atpakaļ caur realizēto pilsētas mārketingu. Gan ar tūristiem, šī gada pilsētas apmeklētājiem, gan ar Siguldas atpazīstamību kopumā. Lai nākotnē Siguldu apmeklētu vairāk ārzemju viesu no visām Eiropas un pasaules malām.
Kādi Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā būs galvenie pasākumi Siguldā šogad?
Vēsturiski tie, kas Siguldā jau ir. Vasaras saulgrieži Dainu kalnā, tas ir Latvijas mēroga pasākums un ar katru gadu kļūst arvien kuplāks. Dainu kalns ir Turaidas muzejrezervātā. Noteikti Siguldas Operas svētki, kam jau ir vairāk nekā divdesmit gadu aiz muguras. Ziemas festivāls ar ziemas aktivitātēm. Latvijas Vienības brauciens riteņbraucējiem. Vēl citas mazākas kultūras un sporta formas, kas tiek īstenotas kā satelītpasākumi Rīgas programmas ietvaros.
Kas pašlaik notiek ar Siguldas Olimpisko sporta centru?
Jūs domājat kamaniņu un bobsleja trasi? Tā patlaban ir labā attīstības stadijā, jo notiek rekonstrukcijas darbi. Tie ir sākušies, un iepirkumi iet uz beigām. Trase ir vairāk nekā divdesmit piecus gadus veca, un daudzas lietas tur ir novecojušas ne tikai morāli, bet arī fiziski. Tomēr trase joprojām darbojas ļoti aktīvi, un es uzskatu, ka tā ir viena no toptrasēm pasaulē ledus kvalitātes ziņā. Ko ir ļoti lielā mērā ietekmē cilvēka faktors. Ne par velti šajās dienās te notiek Eiropas čempionāts kamaniņu sportā junioriem, mēneša beigās - Eiropas čempionāts pieaugušajiem, un 2015. gadā - pasaules čempionāts Siguldā kamaniņu sportā - jau otro reizi pēdējos desmit gados. Tas ir apliecinājums, ka mēs esam spēlētāji šajā biznesā vienā no 17-18 trasēm pasaulē. Šī trase ir ļoti nozīmīga sporta tūrisma nozarē Siguldā. Tāpēc te ir vajadzīgas nopietnas investīcijas tuvākajos gados. Viens no pirmajiem darbiem - novecojušās amonjaka saldējamās sistēmas atjaunošana, jo amonjaks ir pietiekami bīstama lieta. Atklāti sakot, pašlaik tas ir viens no bīstamākajiem objektiem Pierīgā. Tāpēc es uzskatu, ka saldējamās iekārtas ir strauji jārekonstruē. Tas ir valstij piederošs objekts, un tie miljoni nav tik lieli, lai pakļautu infrastruktūru riskam.
Vai ir vēl kādas Siguldas pašvaldības attīstības prioritātes šajā jomā?
Tuvākais, protams, ir lielais sporta komplekss, ko mēs gribam uzbūvēt pilsētas teritorijā. Te atkal ir trīs plusi. Šis komplekss ir vajadzīgs mūsu olimpiešiem, lai kvalitatīvi trenētos, Siguldā nav kvalitatīva sporta kompleksa. Lai uzlabotu tās biznesa iespējas, kas Latvijā ienāk caur kamaniņu un bobsleja trases sportistiem, - tas ir vismaz viens miljons eiro gadā. Un tas ir reāls eksporta produkts - pakalpojumi sportistiem, kas atbrauc šeit trenēties kamaniņu un bobsleja trasē. Tie ir pat 150-200 sportistu vienlaikus, kas šeit Siguldā dzīvo, atlido ar lidmašīnu, lieto pārtiku un maksā PVN Latvijas budžetā. Tā ir reāla, liela nauda, ko ienes kamaniņu un bobsleja trases lietošana. Un sporta komplekss ir trūkstošā sastāvdaļa, lai sportisti te varētu kvalitatīvi sportot, turklāt pagarināt šo ciklu arī vasarā, braucot ar rituļkamanām. Un, protams, šis sporta komplekss ir vajadzīgs pašiem Siguldas iedzīvotājiem.
Vai Siguldā iedzīvotāji vairāk iebrauc vai izbrauc?
Siguldā nāk iekšā jaunas ģimenes. Jo Siguldā ir ļoti kvalitatīva izglītības sistēma. Mēs esam uzbūvējuši - un nupat atklājam vēl vienu jaunu bērnudārzu, kas ir jau otrais pēdējos trīs gados. Kopā trijos gados mēs esam radījuši 320 jaunu vietu bērnudārzos. Par pieticīgu naudu uzbūvējām divus jaunus bērnudārzus. Tas izmaksāja tikai nedaudz virs viena miljona eiro - katrs bērnudārzs. Plus vēl kvalitatīvā skolu sistēma. Atvērtā jaunā sākumskola Laurenčos, kas arī ir unikāls projekts - pašvaldība kopā ar vecākiem veido padomi un lemj par izglītības lietām, arī kopīgi finansē visu šo projektu. Protams, ārpusskolas sporta iespējas, kultūras iespējas, Baltais flīģelis. Tas viss kopumā veido kvalitatīvu izglītības infrastruktūru. Jā, un vēl divi jaunie uzbūvētie stadioni! Tas viss kopumā dod impulsu jauniem cilvēkiem nākt iekšā Siguldā un dzīvot. Mēs esam atklājuši, ka otrie un trešie mazuļi ģimenēs rodas, jo mūsu pašvaldība ir vieta, kur cilvēki grib dzīvot. Tāpēc dzimstības pieaugums mums katru gadu jau vairāku gadu garumā ir straujā pieaugumā. Pagājušais gads pret iepriekšējo ir atkal plus 26 bērni! Tā ir atkal viena jauna klase skolā klāt. Tas mums liek domāt, ka izglītības infrastruktūra mums visu laiku būs jāuzlādē. Jo bērnu skaits katru gadu palielinās. Pat krīzes laikā pa vienam, pa diviem pieauga, bet tagad plus divdesmit seši. Mēs Latvijā esam unikāli - mums dzimstība būtiski pārsniedz viņā saulē aizgājušos. Novads nešaubīgi arī pēc šīm pazīmēm attīstās. Tiešām, ja pastaigā pa Siguldu, redz, ka jauno ģimeņu ir daudz. Cilvēki nāk šeit iekšā, lai dzīvotu.
Cik Siguldai ir svarīgi, kas ir pašvaldību ministrs?
Siguldai, tāpat kā visām pārējām Latvijas pašvaldībām, tas ir svarīgi. Jebkuram ministram ir savas pazīmes, ka viņš ir profesionāls. Tas ir CV, dzīves gājums un pierādījumi, ka tu kaut ko savā jomā vari izdarīt. Mēs neesam tik liela valsts, lai varētu likt vienalga ko par ministru. Galvenais, ka viņš ir pareizi politiski orientēts, bet aparāts visu izdarīs, vienalga, cik kompetents ir ministrs. Tā mēs nevaram domāt. Mēs esam ļoti maza valsts, un ikkatram cilvēkam ir jābūt savā vietā.