Nav nevienas universālas formulas, ar kuras palīdzību iedzīvotāji palielinātu savu atbildību paši savas veselības uzturēšanā. Pacientu biedrības Par sirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa saka: «Mūsu valstī veselības aprūpes sistēma nav ideāla, ir krietni jāpalielina finansējums, kā arī jāveic vairākas būtiskas reformas, lai uzlabotu ārstēšanās pieejamību un kvalitāti, tomēr uzskatu, ka primāri katrs pats ir atbildīgs par sevi un savu veselību. Mēs nevaram pārmest valstij vai kādam citam, ka regulāri neejam pie ārsta, nemērām asinsspiedienu un pulsu, smēķējam vai neveselīgi ēdam. Darīt visu, lai iespējami ilgāk saglabātu labu veselību un nekļūtu par slogu citiem, ir katra paša pienākums un atbildība pret sevi, saviem tuvākajiem un sabiedrību kopumā.»
Padomāt par sirdi
Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka cilvēki Latvijā joprojām pārāk vieglprātīgi izturas pret tādu nopietnu diagnozi kā paaugstināts asinsspiediens. Tikai 17% aptaujāto nekavējoties vērstos pie ārsta, uzzinājuši, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens. Jau vairākus gadus biedrība Par sirdi.lv sadarbībā ar kardiologiem rīko izglītojošu kampaņu par arteriālo hipertensiju Izmēri asinsspiedienu!. Sadarbībā ar neirologiem un kardiologiem maijā notiek Eiropas insulta diena, kad daudzviet Latvijā bez maksas var izmērīt asinsspiedienu un saņemt konsultācijas. Tieši reģionos cilvēku atsaucība šādām akcijām ir daudz labāka nekā lielajās pilsētās, taču vairāk jūtama pesimistiska attieksme pret kampaņu jēgu, jo nereti cilvēki saka: kāda jēga man mērīt spiedienu, tāpat nevarēšu ārstēties - pie ārsta netieku, jo grūti izbraukāt, naudas zālēm nav.
«Diemžēl arī statistika šajos pasākumos ir diezgan skarba - parasti teju katram otrajam tiek atklāts paaugstināts asinsspiediens, par kuru nereti cilvēks agrāk pat nav zinājis, jo nav gājis pie ārsta,» zina teikt I. Mauriņa. Tas arī ir nopietnākais iemesls, kāpēc sirds un sirds asinsvadu slimības tiek ielaistas, jo cilvēki nemēdz doties pie ārsta, asinsspiedienu nemēra, jo uzskata, ka jūtas pietiekami labi, un ārstēties nesāk, kamēr nav nopietnu problēmu, kad jau nonāk slimnīcā smagā stāvoklī pat ar infarktu vai insultu. I. Mauriņa uzskata, ka par sirds veselību jāsāk runāt jau skolā, tāpēc šogad pavasarī tika organizēts pilotprojekts Sirds veselības mācība skolās, kas notika Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā. Kardiologi bioloģijas un veselības mācības skolotājiem vadīja semināru par sirds veselību, lai pēcāk skolotāji varētu iekļaut šīs tēmas savos priekšmetos.
Vairāk zināsi, mazāk slimosi
«Būtiska ir iedzīvotāju iesaistes palielināšana savas veselības veicināšanā,» saka Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas nodaļas vadītājas vietniece Solvita Kļaviņa. «Nenoliedzami darbs ar sevi un veselību ietekmējošo paradumu maiņu ir grūts, nereti nepieciešams atbalsts un pamudinājums no ārpuses. Viena no lietām, ar ko ikdienā nodarbojamies Slimību profilakses un kontroles centrā, ir iedzīvotāju informēšana - zināšanu sniegšana un attieksmes veidošana (piemēram, veidojot negatīvu attieksmi pret smēķēšanu vai neveselīgiem pārtikas produktiem u. tml.). Minētās aktivitātes notiek gan dažādās sabiedrības informēšanas kampaņās, gan izglītojošos pasākumos mērķa grupām. Protams, cilvēka attieksmes maiņa ir ilgstošs process, un pamanāmu rezultātu nebūs ne nākamajā nedēļā, ne arī varbūt pēc pusgada. Tomēr ir būtiski turpināt veidot un piepildīt ar veselīgām ziņām mūsu ikdienas informācijas telpu, tā veidojot sabiedrības kopējo nostāju un padarot kādu lietu vai aktivitāti par «stilīgu», «modernu» - tādu, ar ko cilvēki grib sevi asociēt,» skaidro S. Kļaviņa.
Desmit minūšu ir par maz
Ģimenes ārstiem ir pienākums savā praksē reģistrētos pacientus atkārtoti informēt par pieejamām bezmaksas pārbaudēm, bet lielās ārstu slodzes dēļ tas ne vienmēr tiek darīts. «Desmit minūtes, kas atvēlētas vizītei, ir daudz par maz, lai ar pacientu runātu par profilaksi. Labi, ja pietiek laika akūtas problēmas risināšanai,» saka medicīnas centra Adoria ģimenes ārste Ārija Bušmane. «Katra akcija vai kampaņa ir vērsta uz noteiktu problēmu, bet jārunā ir daudz plašāk. Vēstules ar aicinājumu doties pie ārsta un veikt vēža skrīningu daudziem ir psiholoģiski nepieņemamas, jo cilvēki onkoloģiskas saslimšanas uzreiz saista ar dzīves kvalitātes kritumu, sāpēm un sliktām emocijām, tāpēc vēstule tiek nolikta tā tālāk plauktiņā,» ārste novērojusi.
Ā. Bušmane uzskata, ka īpašas jēgas nebūs arī obligātajai veselības apdrošināšanai. Visas veselības sistēmas nepilnības vispirms jau var attaisnot ar resursu un finansējuma trūkumu. Pēc Ā. Bušmanes domām, racionālāk vajadzētu plānot obligātās arodārstu apskates, paplašinot programmu ne tikai ar analīzēm, bet, piemēram, sievietēm kā obligātu nosakot arī ginekologa apmeklējumu. Taču visa sākums ir labs cilvēka kontakts un sapratne ar ģimenes ārstu.