Cilvēku tirdzniecības upuru skaitam Latvijā nav tendences samazināties, Dienai norādīja biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane. Šogad biedrība palīdzību sniegusi jau 16 cilvēku tirdzniecības upuriem, bet konsultācijas sniegtas vairāk nekā 120 gadījumos. «Tieši sarežģītā sociālekonomiskā situācija ir tā, kas aizvien vairāk cilvēku izmisuma vai nezināšanas dēļ nodod cilvēku tirgotāju rokās, stājoties fiktīvās laulībās vai arī nonākot piespiedu darbā verdzībā, kas, pēc statistikas datiem, ir otrs populārākais cilvēku tirdzniecības veids, no kura cieš Latvijas iedzīvotāji,» sacīja S. Zalcmane. Piemēram, šogad biedrībā 60 konsultācijas sniegtas par fiktīvajām laulībām, bet astoņas par piespiedu darbu. S. Zalcmane arī norādīja, ka Latvija ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, no kuras tiek vervēti cilvēki izmantošanai ārpus Latvijas, nevis otrādi. Pērn tikai viens no 30 identificētajiem upuriem bija cietis Latvijā. Satraucoši ir arī tas, ka nereti vervētājs izrādās upura draugs vai pat radinieks, kas vairo uzticību.
Lai gan Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele Dienai norādīja, ka Latvijas tiesiskais regulējums attiecībā uz cilvēktirdzniecību ir bargākais Eiropas Savienībā un sodu par noziedzīgo nodarījumu saņem ne tikai organizētāji, bet arī starpnieki un vervētāji, tiesībsargs Juris Jansons sistēmā saskata nepilnības. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa uzsvēra, ka kriminālsods ir ne tikai personas sodīšanas līdzeklis, bet arī preventīvs līdzeklis personu atturēšanai no līdzīga nozieguma izdarīšanas. Tomēr patlaban Latvijā lietu izskatīšana tiesās ir laikietilpīga un bremzē cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienus. Tādējādi notiesātajām personām tiek piemēroti vieglāki sodi.
Tiesībsargs vērš uzmanību arī uz to, ka nepieciešams izskaust sociālo un ekonomisko nevienlīdzību iedzīvotāju vidū, jo riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt pakļautas jaunas sievietes, vientuļās mātes, bezdarbnieki, personas no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, personas ar zemu izglītības līmeni un kredītsaistībām. Tāpēc arī informatīvās kampaņas jāmērķē uz konkrētām riska grupām. Patlaban gan tās nereti notiek kampaņveidīgi. Tam piekrīt arī S. Zalcmane un norāda, ka preventīvais darbs tiek īstenots galvenokārt projektu ietvaros. Tādējādi kāda mērķa grupa netiek sasniegta. Piemēram, ja vienā gadā tiek rīkotas apmācības jauniešiem, bet nākamajā gadā tās izpaliek, daļa jauniešu ar šo informāciju netiek iepazīstināti.
Papildu grūtības cilvēku tirdzniecības ierobežošanai rada arī tas, ka dažādas cilvēktirdzniecības formas dažādās valstīs saprot atšķirīgi. Piemēram, nav vienotas likumdošanas šajā jomā. Kā piemērs ir fiktīvās laulības - Latvijā tas ir krimināli sodāms noziegums, bet citās valstīs, piemēram, Īrijā, tā nav, skaidroja S. Zalcmane.
Šodien, Eiropas pretcilvēktirdzniecības dienā, noslēdzas biedrības Patvērums Drošā māja rīkotā informatīvā kampaņa, kas visā Latvijā norisinājās mēneša garumā. Savukārt Centrs Marta iepazīstinās ar īsfilmu Divas mazas meitenes, lai atgādinātu to, ka Latvijā prostitūcija ir cilvēku tirdzniecības risks. Informatīvu kampaņu tuvākajā laikā plāno arī Tiesībsarga birojs.