Liepājā peļņa no elektrības
Uzskatāms piemērs tam, kādu ietekmi var atstāt iespējamā elektroenerģijas ražošanas atbalsta maksājumu atcelšana, ir Liepāja. Pēdējo gadu laikā, kad iedzīvotājus daudzviet šokēja aizvien lielāki siltuma rēķini, Liepājas pašvaldībai un energokompānijai Latvenergo piederošā SIA Liepājas enerģija bija viens no retajiem uzņēmumiem, kas spēja tarifus samazināt. Kopumā laika posmā no 2010. gada uzņēmumam ir izdevies pazemināt tarifus jau trīs reizes, turklāt pēdējo reizi samazinājums ir bijis visai ievērojams - par 13%. Tomēr EM dati un uzņēmuma gada pārskati pārliecinoši rāda, ka liela loma Liepājas enerģijas siltuma izmaksu samazināšanā ir bijusi tieši OIK atbalsta maksājumiem par koģenerācijā saražoto elektroenerģiju - 2011. gadā uzņēmums, kura apgrozījums bija 12,6 miljoni latu un peļņa 0,92 miljoni latu, kā atbalstu par saražoto elektrību saņēma no valsts aptuveni 1,4 miljonus latu jeb aptuveni 10% no kopējiem ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atbalsta maksājumu nebūtu, uzņēmums strādātu ar zaudējumiem, kurus, visticamāk, nāktos kompensēt ar augstāku siltuma tarifu. Attiecīgi - lai sasniegtu tādu pašu apgrozījumu un peļņu bez atbalsta maksājumiem, uzņēmumam būtu jāpalielina siltuma tarifs par 10%, bet lai strādātu bez zaudējumiem - tarifs būtu jāceļ par aptuveni 4%. Jāmin arī tas, ka pērn Liepājas enerģijas atkarība no elektroenerģijas ražošanas atbalsta maksājumiem ir pieaugusi vēl vairāk - līdz pat 2,4 miljoniem latu, tomēr aprēķināt atbalsta nozīmi uzņēmuma darbībā vēl nav iespējams, jo vēl nav publicēts jaunākais uzņēmuma darbības pārskats.
Jelgavā cer necelt
Jelgavas siltuma ražotājs SIA Fortum Jelgava atzīst - uzņēmumam izdosies ne tikai izvairīties no siltuma cenas kāpuma, bet pastāv iespēja to samazināt, kas galvenokārt ir saistīts ar faktu, ka uzņēmums būvē jaunu biomasas koģenerācijas staciju, kura kā atbalsta modeli izmantos maksājumu par uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu, nevis OIK. «Fortum Jelgavā būvē Latvijā lielāko biomasas koģenerācijas staciju, kura jau šā gada rudenī nodrošinās līdz pat 85% no Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmas slodzes un nākamajā sezonā ļaus samazināt siltuma tarifu jelgavniekiem par aptuveni 10%. EM izstrādātajā dokumentā mēs šobrīd nevarējām identificēt pasākumus, kas varētu ietekmēt Jelgavas biomasas koģenerācijas staciju,» Dienai pavēstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa. Tiesa gan, Fortum pārstāve atzina, ka EM plāni ietekmētu jau šobrīd strādājošo gāzes koģenerācijas staciju, kurā siltuma ražošanas izmaksas, sarūkot atbalstam par saražoto elektroenerģiju, neizbēgami pieaugs. Tomēr jaunās biomasas koģenerācijas stacijas ietekme uz kopējo siltuma tarifu Jelgavā būs ievērojami lielāka, uzsver G. Cimdiņa.
Atturas no prognozēm
To, ka siltumenerģijas ražošana daudzās pilsētās sadārdzināsies, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē skaidri atzina gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan arī Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis. D. Pavļuts sēdē pievērsa uzmanību tam, ka subsīdijas, kuras valsts maksā par elektroenerģijas ražošanu, šobrīd vairākās pilsētās tiek izmantotas kā šķērssubsīdijas siltuma ražošanai, bet par šīm šķērssubsīdijām šobrīd spiesti maksāt visi elektroenerģijas lietotāji. Šī iemesla dēļ EM uzskata, ka tuvākajos gados siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām būtu jāizvērtē šo staciju jaudu aizvietošanas iespējas.
Tomēr ne EM, ne siltuma ražotāji vēl nespēj prognozēt, par cik varētu sadārdzināties siltuma ražošana tādās pilsētās kā Bauska, Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Valmiera, kurās šobrīd siltuma ražošanas uzņēmumi daļu ieņēmumu gūst tieši no valsts finansiāli atbalstītās elektroenerģijas ražošanas. EM atzīst, ka šobrīd, kamēr nav zināms konkrēts valsts atbalsta samazinājums, kurināmā cenas, kā arī elektroenerģijas cenas tirgū, prognozes par atbalsta mehānismu ietekmi uz siltuma ražotājiem un tarifiem ir pāragras.