Zīmola Ecolines, kuru pārstāv SIA Norma-A, vadītājs Andris Podgornijs atzīst, ka kopš Latvijas iestāšanās ES vairs nevar runāt par pasažieru pārvadājumu veidiem vienas valsts tirgus vai viena transporta veida mērogos. «Tā ir kopēja konkurence, kas valda starp autobusiem, prāmjiem, vilcieniem un arī lidmašīnām. Un sīvākie konkurenti mainās pa maršrutiem un pat to posmiem. Bieži novērojam, ka atšķirīgs pieprasījums ir tā paša maršruta pretējos virzienos. Tas nozīmē, ka vienā virzienā spēcīgāki esam mēs, bet pretējā - kāds cits uzņēmums,» uzsver A. Podgornijs.
Var vest lielāku bagāžu
Pārsvarā ceļot ar autobusu izvēlas tie cilvēki, kuri brauc apciemot radus Krievijā, piemēram, Pleskavā, - tā pasažieru plūsmu raksturo AD Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule un turpina: «Autobusu kā pārvietošanās veidu izvēlēsies arī tie braucēji, kuri dodas uz tuvējām pierobežas valstīm iepirkties, jo ar autobusu ir iespēja aizvest lielāku mantu apjomu nekā ar lidmašīnu. Bagāžas sadaļas lielums ir ļoti svarīgs, un šis var būt izšķirošais elements izvēlēties par labu autobusam, nevis, piemēram, lidmašīnai.»
Savukārt A. Podgornijs atklāj, ka viņa vadītās kompānijas rentablākie starptautiskie maršruti ir pa Baltijas valstīm un uz Vāciju. Arī starptautisko pārvadājumu firmas, kuras bāze ir Igaunijā, Lux Express valdes priekšsēdētājs Hanness Sārpū norāda, ka viņu kompānijā ļoti iecienīti ir tieši Baltijas valstu maršruti. Autobusu popularitātes pieaugums šajos samērā tuvajos maršrutos skaidrojams ar to, ka pārvietoties ar automašīnu ir mazāk izdevīgi gan laika, gan naudas ziņā, domā A. Podgornijs.
Konkurē ar lidmašīnām
I. Gromule uzsver, ka krīzes un pēckrīzes laikā starptautisko pārvadātāju nozare lielus satricinājumus nav izjutusi. «Starptautisko pārvadātāju tirgus ir pietiekami liels, un var teikt, ka jau ilgus gadus jauni spēlētāji nav nākuši klāt un tie, iespējams, nav nepieciešami, jo konkurence starp pārvadātājiem ir gana liela. Gadu laikā mainījušies ir vien maršruti,» skaidro AD pārstāve. Tāpat viņa norāda, ka jaunu spēlētāju ienākšana tirgū dažviet arī nav iespējama, piemēram, ja ņem vērā Maskavas virzienu, jo Latvijas/Krievijas robežpunktu kapacitāte nosaka biznesa specifiku, kas jāņem vērā. «Maršruti jāsaliek tā, lai autobuss uz robežas nestāvētu ilgāk par 40 minūtēm, to nosaka normatīvie dokumenti,» atgādina I. Gromule.
Nozarē iesaistītie atzīst, ka jaunu maršrutu atvēršana tiek balstīta uz rūpīgu tirgus izpēti. Par to, ka pirms jaunu galapunktu atvēršanas tiek rūpīgi izvērtēts tirgus, liecina tas, ka pēdējos gados, piemēram, Lux Express slēdzis tikai vienu maršrutu Rīga-Klaipēda. Savukārt Ecolines pārstāvis, jautāts par nerentablajiem maršrutiem, skaidro, ka «nevar atrauti vērtēt kāda maza maršruta rentabilitāti, jo tai, iespējams, ir būtiska ietekme uz vēl desmit citiem maršrutiem».
A. Podgornijs arī norāda, ka rentabilitāti ietekmē sezonalitāte - ir laiks, kad lielākā daļa maršrutu ir nerentabli, piemēram, ļoti izteikti tas jūtams februārī un martā. «Ir jāseko tirgus situācijai un tai jāpielāgo reisu skaits,» pieredzi izklāsta A. Podgornijs un atzīst, ka Ecolines bijis tikai viens patiešām neveiksmīgs projekts - maršruts uz Skandināviju, konkrēti, Norvēģiju. «Tas bija ļoti komplicēts maršruts, jo reisa laikā, braucot ar prāmi, bija jāšķērso arī jūra, pieturvietas bija gan Zviedrijā, gan Norvēģijā. Izrādījās, ka tas bija pārlieku sarežģīti gan mums kā uzņēmumam, gan klientiem, turklāt nopietnu konkurenci radīja lēto aviosabiedrību piedāvājums,» stāsta Ecolines pārstāvis.
Savukārt H. Sārpū norāda, ka starptautiskajiem pārvadātājiem dažos maršrutos ir viegli konkurēt ar zemo cenu aviokompānijām. Viņš apgalvo: «Mēs ar aviokompānijām varam konkurēt ļoti labi, it īpaši īsākos maršrutos (300-500 km), jo mūsu autobusos cenas tomēr ir ievērojami zemākas nekā lidmašīnās.»
Arī Ecolines pārstāvis uzsver, ka autobusu priekšrocība ir tā, ka iespējams nogādāt cilvēkus uz tādām vietām, uz kurām cits sabiedriskais transports neaizvedīs nekad: «Mēs varam nogādāt cilvēku no Liepājas līdz mazpilsētai Šveicē, to nespēj piedāvāt ne aviokompānijas, ne vilcieni, ne prāmji. Arī autobusi vairs nav tādi kā pirms desmit gadiem, šodien to piedāvātais ērtību un izklaides iespēju līmenis ir ļoti tuvs lidmašīnu piedāvājumam. Arī autoceļi - ja ne Latvijā, tad citur Eiropā - kļūst arvien labāki, tas nozīmē gan ātrāku, gan ērtāku pārvietošanos ar autobusiem.»
Gribot tikai desertu
I. Gromule stāsta, ka lielākie Latvijas starptautiskie pārvadātāji ir jau pieminētā Norma-A, kas pazīstama ar Ecolines zīmolu, Rēzeknes autobusu parks un Daugavpils autobusu parks. Šie uzņēmumi piedāvā arī iekšzemes pārvadājumus. Piemēram, sākotnēji - kopš 1993. gada - Ecolines pamata darbības lauks bija starptautiskie pasažieru pārvadājumi, bet 2008. gadā SIA Norma-A pieteicās un uzvarēja konkursā un ar 2009. gada 1. janvāri sāka arī 108 starppilsētu nozīmes reisu apkalpošanu. To izpildē iesaistīti 37 autobusi, struktūrvienībās strādā 67 darbinieki.
Savukārt Lux Express, kura pamatdarbība ir tikai starptautiskie pasažieru pārvadājumi, vadītājs nenoliedz, ka «esam ieinteresēti jebkādos maršrutos, kuru brauciena laiks pārsniedz vismaz divas stundas un kuros ir tādi klienti, kam interesē augstas kvalitātes pakalpojumi».
Kompānija Lux Express pērn sāka veikt iekšzemes pasažieru pārvadājumus Igaunijā un labprāt vēlas arī Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt šādus pakalpojumus. H. Sārpū uzņēmuma attīstības stratēģiju skaidro šādi: «Mēs uzskatām, ka starppilsētu pārvadājumu tirgum Latvijā vajadzētu tikt atvērtam vismaz maršrutos starp Latvijas lielākajām pilsētām. Tā tas ir daudzās Eiropas valstīs.» Komentējot Lux Express vadītāja viedokli, AD pārstāve gan bilst, ka «šis uzņēmums vēlas saņemt tikai desertu. Tādi maršruti kā Rīga-Liepāja, Rīga-Daugavpils, protams, ir rentabli maršruti, bet valsts pasūtījumu paketē ir arī tādi, kas nav rentabli. Ja šādai kompānijai atdosim tikai desertu, reģionos būs nodrošināta apkalpošana ierobežotā apjomā».