Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Cīnās ar sekām, nevis cēloņiem

Ja puisis labi izskatās, labi ģērbjas un ir ieguvis augstāko izglītību, meitenes domā - nav iespējams, ka viņš varētu būt slims ar imūndeficīta vīrusu (HIV) vai kādu citu seksuāli transmisīvo infekciju (STI). Tad arī netiek domāts, kā no šīm slimībām izvairīties. Tomēr STI cilvēkus nešķiro pēc dzīves līmeņa, līdz ar to ir jābūt izpratnei, kā sevi pasargāt.

Pētījumi gan rāda, ka jauniešiem tās trūkst, tāpēc katru gadu jauniešu grupā vecumā no 18 līdz 29 gadiem aug saslimšana ar HIV un citām STI. Sava vaina gan jāuzņemas arī valstij, jo Latvijā nav sakārtotas sistēmas, kā efektīvi nodrošināt profilaksi.

Statistika bēdīga

Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka Latvijā ar katru gadu arvien aug jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar HIV. Turklāt HIV izplatība sieviešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir ļoti augsta, sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Tomēr ar HIV inficējas arī vēl jaunāki pusaudži. Kā Dienai norādīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un sabiedrības veselības speciāliste Anda Karnīte, katru gadu vidēji tiek diagnosticēti 30 līdz 40 HIV gadījumu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pērn tādi bijuši 33, un vairāk nekā puse - iegūti dzimumsakaru ceļā. Speciālisti gan šāda statistika nepārsteidz, jo pētījumi liecina, ka jauniešu zināšanas par HIV ir sliktas. Labas zināšanas visās vecuma grupās ir mazāk nekā pusei iedzīvotāju, un - jo jaunāks ir cilvēks, jo trūcīgāka ir izpratne.

Sekas zināšanu trūkumam jauniešu vidū gan parādās, arī runājot par citām STI. Piemēram, pērn gandrīz 42% no visiem reģistrētajiem gadījumiem saslimšanas ir konstatētas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Izplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija jauniešu vidū ir hlamidioze. Pērn 46% gadījumu tā konstatēta jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Tomēr jāņem vērā, ka tie ir tikai reģistrētie gadījumi, patiesā situācija varētu būt daudz bēdīgāka. A. Karnīte gan akcentē, ka uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās samērā labi, tomēr tas nav tāpēc, ka saslimstība te būtu zemāka, - Latvijā liels īpatsvars no visām saslimšanām vienkārši netiek reģistrētas.

Nav sistēmas

Iemesls, kāpēc Latvijā liela daļa saslimšanas gadījumu netiek reģistrēti, pēc A. Karnītes domām, ir sistēmas trūkums. Viņa min Igaunijas piemēru - papildus bezmaksas hlamidiozes skrīningiem jauniešiem ir iespējas arī apmeklēt speciālus centrus, kuros pat anonīmi ir iespējams izrunāt interesējošos jautājumus, saņemt informāciju un bezmaksas kontracepciju. Savukārt citur, piemēram, universitātēs, ir iekārtoti veselības centri, kur studenti var veikt bezmaksas testus. Tikmēr Latvijā profilakse ir atstāta novārtā, un informācija tiek sniegta vien kampaņās. A. Karnīte arī norāda, ka, piemēram, neārstēta hlamidioze var veicināt neauglību, bet valsts tikmēr apmaksā ļoti dārgu mākslīgo apaugļošanu. Pareizāk, pēc viņas domām, būtu cīnīties ar cēloņiem jau sākumā, piemēram, nodrošinot bezmaksas prezervatīvus, nevis tikai pēc tam ar sekām.

Tam, ka Latvijā pietiekami netiek domāts par profilaksi, piekrīt arī biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Viņa Dienai sacīja, ka atbildība ir jāuzņemas gan ģimenēm, gan skolai un valstij. Attiecīgi ģimenēs jāmāca vērtību sistēma, skolās skaidri un gaiši jāskaidro, kā šādas infekcijas var iegūt un kā no tām izvairīties, un valstij ir jādomā par profilaksi. Statistika rāda, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav pietiekami efektīvi un mērķi nesasniedz. Viņai nav arī pārliecības, ka situācija uzlabosies, jo šobrīd procesi pat virzās pretējā virzienā.

Jārunā skolā

Lai vairāk rosinātu jauniešus aizdomāties par STI, Papardes zieds laidis klajā īsfilmu Kā sevi pasargāt mīlējoties. Šo divarpus minūšu filmiņu atzinīgi novērtē arī skolotāji, norādot, ka tas ir veids, kā piesaistīt jauniešu uzmanību. Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja Solvita Melne ir no tām skolotājām, kura par šīm tēmām skolā runāt nevairās. Viņa Dienai paskaidroja, ka veselības jautājumi ir skolas politika, tāpēc katru gadu tiek veidots plāns, kuru veselības jomu gada laikā skolēni apgūs padziļināti. Piemēram, pērn 5. un 6. klasē vairāk runāts par uzturu, veselību un higiēnu, savukārt intīmie jautājumi apspriesti 8. un 9. klasē. S. Melne gan arī atzīst, ka tieši pedagogu nevēlēšanās šīs tēmas skart dažreiz ir iemesls, kāpēc jaunieši nav pietiekami informēti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Saslimšana jauniešu vidū

Pērn HIV izplatība sieviešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem bija 23,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt jaunu vīriešu vidū šis rādītājs ir 25,4 gadījumi.
Katru gadu vidēji tiek diagnosticēti 30 līdz 40 HIV gadījumu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Pērn gandrīz 42% no visiem reģistrētajiem STI gadījumiem ir reģistrēti jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?