«Mēs runājam par simtiem miljonu latu, kas var ienākt vai neienākt Latvijas ekonomikā,» vērtējot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par reformām Eiropas lauksaimniecības politikā «svaru», Dienai sacīja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. 12. oktobrī EK nāks klajā ar konkrētu likumdošanas iniciatīvu Eiropas lauksaimniecības politikas jomā, kur strīdīgākais jautājums būs par būtiskām tiešmaksājumu atšķirībām dažādu ES valstu lauksaimniekiem. Šobrīd Latvija saņem vismazāko tiešmaksājumu visā Eiropā (75 eiro par hektāru), arī mūsu kaimiņvalstu lauksaimnieki saņem mazāk kā pusi no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Dažādas lauksaimnieku organizācijas plāno plašus protestus gan 12. oktobrī, gan arī nākamgad, kad reformu apspriedīs Eiropas Parlaments. M. Dzelzkalēja norāda: ja patiešām gribam papildu miljonus saņemt, būtu jāspēj vienoties par vienotu Baltijas valstu pozīciju, iespējams, jāalgo profesionāls lobēšanas kantoris Briselē. «Ir vajadzīga skaidra stratēģija par to, kurš, ko un kad dara. Tam būtu vajadzīgs arī konkrēts budžets, kas jāiegulda, lai tos miljonus vēlāk saņemtu atpakaļ.»
ZM šādu iniciatīvu vērtē atzinīgi, jo jebkādas aktivitātes ir svarīgas, lai Latvijas viedokli ES sadzirdētu, uzskata ZM Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Briedis. Viņš atgādina - lai panāktu Latvijai pozitīvu risinājumu tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājumā, nepieciešama vienota ministriju un lauksaimnieku organizāciju sadarbība. Līdzīgi spriež bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze: «Šaubos, vai līdzēs lobisti, ja paši nevar savas prioritātes noteikt, ir vajadzīgs konkrēts viedoklis.» Viņš atgādina, ka līdz šim Latvijas zivsaimnieki un lauksaimnieki starptautiskas lobistu kompānijas nav izmantojuši. Latvijas Zivrūpnieku asociācijas (LZA) vadītājs Didzis Šmits stāsta, ka benzopirēna normu šprotēs saglabāšanu panākuši tikai pašu spēkiem, ar ZM un citu pašmāju organizāciju atbalstu, LZA reģistrējusies kā lobists ES lobistu reģistrā. Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka saka, ka par ideju algot lobistus viņa uzzinājusi tikai no Dienas, taču uzreiz jautā, par kādiem līdzekļiem tas tiks darīts. Kā liecina EUobserver publicētā informācija, lobistu pakalpojumi var izmaksāt simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, savulaik aviokompānija AirFrance-KLM lobistiem samaksājusi ap 100 000 eiro, Spānijas telekompānija Telefonica - 950 000 eiro.