Pērn, lai bērniem izglītības iestādēs piedāvātu veselīgāku uzturu, tika noteikts pieļaujamais sāls daudzums ēdienos - 0,25 grami sāls uz 100 gramiem gatavā produkta. Tomēr tas radīja problēmas - bērni neēda pusdienas, jo uzskatīja, ka ēdiens kļuvis negaršīgs. VM saņēma sūdzības gan no izglītības iestāžu ēdinātājiem, gan skolām un vecākiem, tāpēc ministrija izstrādāja grozījumus, palielinot pieļaujamo sāls daudzumu līdz vienam gramam. Patlaban grozījumi ir saskaņošanas procesā, bet atkal izskan pārmetumi. Situācija gan ir nedaudz mainījusies, jo daudzās skolās pie nelielā sāls daudzuma ēdienos bērni jau ir pieraduši, tāpēc vecāki un uztura speciālisti uzskata, ka nav pareizi sāls daudzumu atkal palielināt.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne norādīja, ka Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka trešdaļai septiņgadīgo bērnu ir svara problēmas, kas saistītas ar neveselīgas pārtikas lietošanu. Tieši tāpēc skolai ir jābūt tai videi, kurā bērnam ir nodrošināta iespēja ēst pareizi. «Skolai ir jābūt tai videi, kurā neatkarīgi no vecāku zināšanām un ienākumiem visiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt veselīgu ēdienu un zināšanas par pareizu dzīvesveidu,» sacīja A. Rūrāne. Arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska norādīja, ka skolai ir jārūpējas par bērnu ēšanas paradumiem, jo sasniegt katru ģimeni citādi nav iespējams. Viņa arī minēja biedrības veikto aptauju, kurā tikai viens procents aptaujāto vecāku atzinuši, ka sāls daudzums jāpalielina. Arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane sacīja, ka sāls daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt piecus gramus, taču nereti bērni tos uzņem jau pusdienās skolā. Savukārt tas, ka bērns mājās ir pieradis pie neveselīgas pārtikas, nevar būt arguments, jo pie mazāk sāļa ēdiena var pierast nedēļas laikā.
Pērn rudenī izglītības iestāžu ēdinātāji teica, ka situācija ir dramatiska, taču tagad tā ir nedaudz uzlabojusies - dažviet ir pieraduši gan bērni, gan pavāri, tomēr lielā daļā skolu joprojām ir problēmas. Kā norādīja Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča - gan vecāki, gan bērni uzskata, ka ēdiens ir negaršīgs. Kā piemēru viņa minēja skolas, kurās pat tiek pagarināts pusdienu pārtraukums, lai bērni varētu paspēt aiziet uz tuvējo kafejnīcu vai veikalu. Šādā gadījumā zūd jēga jebkādām uztura normām skolās. Viņa gan sacīja, ka asociācija nevēlas, lai bērni lietotu vairāk sāls, bet ir jāvērtē reālā situācija. Tika piedāvāts variants sāli aizstāt ar zaļumiem un citām garšvielām, bet S. Miniča skaidroja, ka, piemēram, ne visiem garšo selerijas, tāpēc tās nevar likt pie ēdiena. Līdzīgi ir ar ķiplokiem - liela daļa bērnu pat neskaras klāt tādam ēdienam.
Lai gan diskusijas beigās tika solīta skaidrība, kāds būs pieļaujamais sāls daudzums ēdienos, VM Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja Inga Birzniece paskaidroja, ka situācija vēl tiks analizēta, bet līdz gada beigām noteikumu grozījumi būs iesniegti Ministru kabinetā. Variantu ir daudz - palielināt pieļaujamo sāls daudzumu, atstāt esošās normas vai izvēlēties vidusceļu, piemēram, noteikt ieteicamo sāls daudzumu - 0,25 grami uz 100 gramiem gatavā produkta -, pieļaujot maksimālo sāls daudzumu - 0,75 gramus.