Atbalstu, jo vairāku gadu garumā mēģinājumi panākt, lai mainās valsts amatpersonu attieksme pret nodokļu maksātāju līdzekļiem, nav vainagojušies ar panākumiem.
Pēdējie VK revīziju rezultāti par finanšu pārskatiem parāda, ka valsts amatpersonu cinisms, nelikumīgi rīkojoties ar valsts līdzekļiem, nepārtraukti aug augumā. Salīdzināsim tikai vienu rādītāju, ko VK vērtē jau vairāku gadu garumā, - cik likumīgi tiek veikti avansi. Pēdējā gada, divu gadu laikā pieaugušas summas, kuras atbilstoši līgumiem nevarēja tikt maksātas avansā pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas nozīmē, ka ierēdņu un dažādu amatpersonu nesodāmības sajūta ir augusi - un, iespējams, tāpēc, ka no iestādes vadītājiem pietiekami stingri netiek prasīta atbildība par nelikumīgajiem avansiem. Ir jāpalielina iestādes vadītāju atbildība. Kamēr tas nenotiks un būs izplūdusi izpratne par to, kā prasīt atbildību par neefektīvu līdzekļu tērēšanu, nekas uz labu nemainīsies. Tikko būs definēts, kāds ir izpildāmā darba apjoms un sagaidāmais rezultāts un kādi līdzekļi paredzēti tā sasniegšanai, varēs arī prasīt atbildību - ne tikai par likumību, ko ir vieglāk juridiski pierādīt, bet arī par to, cik efektīva un racionāla bijusi rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem.
VK nākusi klajā ar priekšlikumu, ka pati uzņemsies iniciatīvas tiesības gadījumos, kad, veicot revīziju, VK konstatējusi nelikumīgu vai nelietderīgu rīcību ar valsts līdzekļiem, tas ir, lai VK būtu tā, kas sagatavo prasības pieteikumu par amatpersonas atbildību, lai nepieciešamības gadījumā panāktu soda uzlikšanu un varētu virzīt procesu, lai piedzītu finanšu līdzekļus no amatpersonas, kuras rīcības rezultātā nodarīti zaudējumi.
Nākotnē VK varētu arī iesniegt prasību tiesā?
Teorētiski - jā, bet patlaban varam runāt tikai par VK prezentētajiem priekšlikumiem un variantiem, kādas pilnvaras ar likuma grozījumiem varētu piešķirt VK. Mēs vēl nerunājam par konkrētu likuma redakciju. Tomēr, tā kā lielai daļai valsts pārvaldes ierēdņu nepiemīt apziņa, ka darbs jādara maksimāli efektīvi sabiedrības un valsts labā, pat nepieļaujot domu par nelikumīgu rīcību, ir jāievieš jauni instrumenti, jo pašlaik VK nav institūcija, kas pati piedalās sodu uzlikšanā. VK funkcija klasiskā izpratnē (tajās valstīs, kurās valsts pārvaldē nostiprināta apziņa, ka jārīkojas likumīgi) ir pārbaudīt un vērtēt, vai esošie finanšu līdzekļi izmantoti lietderīgi, ekonomiski un efektīvi, tātad - vai var strādāt labāk, lētāk un kvalitatīvāk. Ja zinām, ka daudzos gadījumos iestāžu vadības un darbinieku rīcība ir nelikumīga, arī VK rokās jābūt instrumentiem, ar kuru palīdzību nelikumīgu rīcību maksimāli ātri var apturēt un nepieciešamības gadījumā arī sodīt atbildīgās amatpersonas, piemēram, lai notiktu reāls naudas, ko samaksājis ikviens no mums nodokļos, atgūšanas process.
Vai atbildības prasīšana reizēm nebūs ļoti sarežģīta, jo gadās, ka dzirdam - neviens par projektu atbildīgais cilvēks konkrētajā institūcijā vairs nestrādā.
Ir konkrētas rīcības, par kurām iestājas noilgums, kad pēc zināma laika vairs nevar piemērot sodus, nevar arī celt prasību. Tomēr ir pietiekami daudz veidu, lai neatkarīgi no tā, vai persona strādā konkrētajā institūcijā vai nestrādā, varētu celt prasību pret šo personu.
Uzskatu, ka atbildība jāuzņemas arī tad, ja nav darīts nekas nelikumīgs, bet ieguldītie finanšu līdzekļi nav atnesuši plānoto ieguvumu tautsaimniecībai. Tāds ir arī partijas No sirds Latvijai redzējums, un mēs ceram, ka tiksim uzklausīti Saeimā, kad savu priekšlikumu virzīsim.
Joprojām aktuāls jautājums, pie kura strādājam, saistībā ar Budžeta likumu, ir, lai būtu redzams, kur līdzekļi tiek izmantoti un kas par šiem līdzekļiem izdarīts, kas sasniegts. Minēšu konkrētu piemēru. Nesen bija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde, uz kuru Labklājības ministrija bija iesniegusi Ministru kabineta noteikumu projektu saistībā ar ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanu darba tirgū, kas neapstrīdami ir aktuāls jautājums. Projekts paredz, ka tiks iztērēti vairāk nekā 19 miljonu eiro, bet kā vienīgais rezultatīvais rādītājs parādījās tas, ka šajā projektā tiek iesaistīti 217 ilgstošie bezdarbnieki. Jautāju, vai tas būs vienīgais rādītājs, kā mērīsim vairāk nekā 19 miljonu eiro izmantošanas rezultātu, jo sanāk, ka viena ilgstošā bezdarbnieka iesaistīšana projektā, matemātiski rēķinot, izmaksā vairāk nekā 92 tūkstošus eiro. Atbilde, protams, bija, ka būs vēl citi efektivitātes rādītāji. Tomēr, vērtējot reāli, parādīsies samērā mazs darbu ieguvušo cilvēku skaits pret milzīgajiem ieguldītajiem līdzekļiem. Projekts par ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanu darba tirgū nenoliedzami ir vajadzīgs, bet diskusija apakškomisijā parādīja, ka tiek domāts tikai atsevišķu darbību līmenī, nevis kāds tam visam būs rezultāts. Tas norāda, ka lielākajai daļai ierēdņu domāšana vērsta nevis uz reāla rezultāta sasniegšanu, bet uz pašu procesu. Tajā brīdī, kad ierodas VK un sāk salīdzināt, kādi ir paredzētie projektu mērķi un kas ir sasniegts, sākas diskusijas un paziņojumi, ka VK pieeja nav pareiza. Tomēr jāņem vērā, ka VK ir ļoti tieša pieeja - projekts tiek vērtēts pēc tā, vai panākts tas rezultāts, kuru iestāde pati ierakstījusi pie sasniedzamajiem mērķiem.
Ko VK vajadzētu darīt, lai novērstu, ka vērienīgos projektos tiek ieguldīta nauda, bet šie projekti neīstenojas, piemēram, kā projekts skolas.lv? Bažas iepriekš izskanēja arī par projektu e-veselība.lv.
Minētie projekti saistīti ar informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanu. Ābeces patiesība ir - pirms mēģina projektēt IT vidē, projekts jāplāno uz papīra, jāsaprot, kāda informācija funkciju izpildei vajadzīga, kur šī informācija radīsies, kāda informācija jau ir, cik bieži informācija tiks izmantota. Tikai tad ir loģiski šo funkciju projektēt, jau izmantojot IT. Nelaime tā, ka minēto projektu un tiem līdzīgu projektu izstrāde un pasūtīšana notiek tajā brīdī, kad vēl ne tuvu nav skaidrs, kam vispār programmatūra tiek pasūtīta un kam tā tiks lietota turpmāk. Tad procesa gaitā tiek doti norādījumi programmētājiem par nepārtrauktām izmaiņām, kuras visas varēja paredzēt, ja pašiem ierēdņiem būtu skaidrs, kā projekts praktiski tiks lietots. Rezultātā rodas galējības, ka programma paredz plašu informācijas vākšanu, kas dzīvē netiek izmantota, vai arī, kā bija ar projektu skolas.lv, - tiek izstrādāts projekts, kas vispār nav vajadzīgs un beidzas bez rezultāta. Dažreiz šādi projekti saistīti ar Eiropas Savienības fondu pieejamību. Pēkšņi no debesīm nokritusi nauda, un ātri jāizdomā, kā to iztērēt.
Vājais punkts tātad ir plānošana?
Jā, un mēs nonākam pie fundamentāliem jautājumiem par to, uz ko pamatojas valdības darbs. Vai valdībai ir reāls ilgtermiņa plāns? Vai ir izpratne, kādas darbības jāveic? Vai visas politikas savstarpēji ir saskaņotas? Diemžēl valdībai nekā tāda nav, jo budžetu, kas ir galvenais valdības politikas atspoguļotājs, pieņem tikai ar vienu izpratni - kā nodrošināt finanšu deficīta lielumu vajadzīgajā līmenī, bet bez izpratnes par veicamajiem mērķiem, par to, kā viena politika ar otru ir saistīta, kā panākt visefektīvāko rezultātu. Ja pamatā nav šādas domāšanas, tad arī notiek mētāšanās, fokusējoties uz prioritāti, kas parādījusies, nevis domājot trīs, piecus soļus uz priekšu.
Gadu no gada VK pārmet valsts iestādēm par prēmijām darbiniekiem. Kur velkama robeža, kad var, kad nevar prēmēt?
Svarīga ir stabilas darba vides radīšana. Ja darbiniekus var noturēt tikai ar prēmijām, tā nav stabila darba vide, kurā strādājošie jūtas iesaistīti un redz karjeras perspektīvu. Ja iepriekš ir definēts, par kādiem darba rezultātiem vai papildpienākumiem darbinieks saņem prēmiju, viss ir racionāli un pamatoti, bet, ja prēmē par pamatpienākumu izpildi, tas nav pareizi, jo par pamatpienākumu izpildi tiek maksāta alga.