Šogad mūsu valstī organizētas 77 militārās mācības, no kurām 62 ir starptautiskas, liecina AM Dienai sagatavotie dati. Turklāt Latvijas karavīri vienlaikus piedalās vairākās mācībās ārvalstīs. Tajā pašā laikā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā identificē arvien lielāku Krievijas militāro klātbūtni. Augusta nogalē līdzās mūsu valstij notika sava veida tehnikas parāde - ar dažu dienu intervālu tika pamanīti divi jūras operāciju bumbvedēji, divas virsskaņas lidmašīnas un tikpat iznīcinātāju, vēlāk arī agrīnās brīdināšanas sistēmas lidmašīna un zemūdene, kam sekoja vairāki bruņoto spēku kuģi. Savukārt jūnija vidū virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas tika piefiksētas 16 Krievijas armijas lidmašīnas. Tik augsta Krievijas armijas aktivitāte Latvijas tuvumā neesot bijusi vērojama pēdējos desmit gados, kopš Latvija ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts.
Aplama taktika
Esošais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) Krievijas rīcību pie mūsu valsts robežām sauc par nepārtrauktu novērošanas spēju pārbaudi. Tajā pašā laikā viņš mierina, ka tiešu militāru draudu Latvijai un NATO šobrīd neesot, un norāda, ka kopš pavasara Baltijas gaisa telpā patrulē trīskāršs lidmašīnu skaits. Tikmēr Vējoņa amata priekštecis un tagadējais Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība) runā tiešāku valodu: «Krievija izmanto Rietumu samierniecisko politiku un līderu trūkumu un rīkojas klaji provokatīvi. Rietumu līderi piekopj aplamu taktiku, uzskatot, ka diplomātija ir vienīgais veids, kā nepasliktināt situāciju Ukrainā. Skaidrs, ka Eiropā neviens negrib karot, taču, zinot oponentu psiholoģiju, atklāti to deklamēt nav pareizi! Tas ir tāpat, kā teikt: «Spēlēsim šahu, bet es neizmantošu zirgu,» vai arī «mēs pacīnīsimies, bet es jums nesitīšu pa seju» - oponents šādus gājienus uzskata par vājuma pazīmi un vienkārši soļo tālāk!» A. Panteļējevs atzīst, ka militārās mācības ietver arī diplomātiskos aspektus, lai it kā parādītu agresoram, ka mūsu pusē notiek sadarbības slīpēšana ar sabiedrotajiem. Gatavība reaģēt esot galvenais priekšnoteikums, lai maksimāli samazinātu iespējamos riskus mainīgajā drošības situācijā, norāda Aizsardzības ministrijā.
Tūkstoši spēlē kariņus
Septembra pirmajās desmit dienās NATO iniciētās mācībās Lielvārdes Gaisa spēku bāzē un Ādažu poligonā ap 600 karavīru no vairākām valstīm trenējas gaisa desanta operācijās. Tāpat šobrīd ap simts Latvijas zemessargu kopā ar Mičiganas Nacionālās gvardes militārās policijas rotu praktizē sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībai ārkārtas situācijās. Vairākas dienas septembra otrajā pusē NATO dalībvalstu augstākie virsnieki Latvijā apgūs militāro operāciju plānošanu un lēmumu sagatavošanu, savukārt mēneša beigās mūsu valstī sāksies vēl vienas nedēļu ilgas starptautiskas bruņoto spēku mācības, kurās piedalīsies vairāk nekā tūkstotis karavīru.
AM pārstāve Dace Ankipāne skaidro, ka pašvaldības, kuru teritorijā notiek militārās mācības, iepriekš tiekot informētas par iespējamajiem ceļu satiksmes apgrūtinājumiem un citām neērtībām: «Septembrī Ādažu novada iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka virs teritorijas lidos vairāk helikopteru un būs pastiprināta rūkoņa.»
Baltija vēl Ukrainas aizvējā
Artis Pabriks norāda - Latvijas iedzīvotājiem jāsaprot, ka ietekmēt situāciju vieniem pašiem mums neesot pa spēkam, tāpēc jābūt saspēles partnerim, ar ko izmēģināt scenārijus: «Ir jāparāda pozīcija - mēs esam gatavi dzīvot draudzīgi, taču nepieņemsim terorismu, un par brīvu jūs te neko nedabūsiet! Mēs kā nācija nedrīkstam atkārtot 1940. gada kļūdu, kad toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis aicināja visus palikt savās vietās, jo arī viņš palikšot savējā. Taču agresoram bija nospļauties par to, ka esam neitrāli! Ar katru diplomātijas un atkāpšanās dienu mēs pietuvojamies konfliktam, jo tā ir nepareiza stratēģija. Kamēr Ukraina turas, mums nekas nedraud, bet, tiklīdz Ukraina kritīs, spriedze Baltijas reģionā palielināsies. Tie, kas baidās, - zaudē!» Bijušais aizsardzības ministrs arī uzskata, ka vai nu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, vai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentam Barakam Obamam būtu jārīkojas līdzīgi, kā XX gadsimta nogalē darīja viens no bijušajiem ASV prezidentiem Ronalds Reigans, lai pieliktu punktu aukstajam karam: «Ir jāpasaka: ja gribat karu - karosim! Tas šobrīd ir vienīgais veids, kā likt Krievijai saprast, ka viss aizgājis par tālu. Un tā atkāpsies, jo ir desmit reizes vājāka par Rietumiem.»