Spēles pieteikums līdzjutējiem sagādāja vilšanos. Izrādījās, ka sāna muskuļa savainojumā ir iedzīvojies komandas kapteinis Sandis Ozoliņš un pret KHL absolūto līderi viņš nevarēs spēlēt. Tādējādi iespēja spēlēt kā septītajam aizsargam pavērās Jānim Andersonam. Liktenis gan viņam nebija labvēlīgs. Jau pirmajā uznācienā uz ledus pēc Kristapa Sotnieka piespēles metiena no aizvārtes ripa atsitās pret Andersonu un atlēca vārtu priekšā, kur to prasmīgi apstrādāja Tihonovu dinastijas jaunākais pārstāvis Viktors (0:1). No malas šī epizode izskatījās pēc nelabvēlīgas apstākļu sakritības, taču Rīgas Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio ar palīgiem izlēma uz ilgāku laiku Andersonu atstāt malā. Laukumā viņš atgriezās tikai trešā perioda vidū, kad grēkāža statusu treneru skatījumā ieguva cits Dinamo jaunākās paaudzes aizsargs Oskars Cibuļskis. Viņam uz soliņa bija jāpaliek tāpēc, ka ripas izraidīšanas vietā no zonas Oskars izvēlējās to atspēlēt aiz vārtiem Jēkabam Rēdliham, kurš šādam pavērsienam nebija gatavs, jo centās vēl nūju paņemt pareizajā rokas tvērienā. Aizsargu treneris Viktors Ignatjevs skaidroja, ka Oskars nav izpildījis pirms spēles doto norādījumu. «Aizsargus piekodinājām, ka spiediena gadījumā jācenšas ripu pa apmali izraidīt no zonas. Pie apmales piespēli jau gaidīja Gints Meija, viduszonā bija Ģirts Ankipāns, un varēja sanākt pretuzbrukums trīs uz divi vai vismaz trīs uz trīs. Tā vietā ielaidām ceturto ripu.» Jāatzīst, ka SKA spiedienam rīdzinieki īsti gatavi nebija vairākkārt. Radot apjukumu Dinamo aizsardzības zonā, Sanktpēterburgas hokejisti iemeta vēl vienu ripu, bet tā netika ieskaitīta, jo vārtos tika raidīta ar kājas kustību.
Spēles gaitā atkal bija redzamas pāris šosezon novēroto tendenču. Pirmā, vārtsargs Kriss Holts komandu spēj glābt bīstamās situācijās, taču uz atslābināšanās rēķina nenoreaģē uz tālmetienu. Slavenā Sergeja Fjodorova jaunākais brālis Fjodors otros vārtus guva ar tālmetienu no zilās līnijas. Holts metiena brīdi redzēja. Rautakallio atzina vārtsarga kļūdu, taču neapšaubīja Holta kā pirmā vārtsarga lomu komandā. Otrā tendence ir pieticīgais sniegums priekšējā līnijā. Jau devīto spēli pēc kārtas rīdzinieki nespēja iemest vairāk par divām ripām. Pēdējoreiz trīs ripas pretinieku vārtos KHL spēlē ielidoja 29. novembra mačā ar Sibirj (3:5). Jaunpienācējam Marcelam Hosam pret SKA bija divas labas izdevības, kuras palika neizmantotas. Leģionāru maiņa arī otrajā spēlē nespēja noskaņoties uz vienas toņkārtas. Kad ceļgala savainojumu guva Fredriks Varja, kopā ar Hosu tika iespēlēts Niklass Luseniuss ar Mārtiņu Cipuli, bet uz pārējo fona šis virknējums neizcēlās.
Labākā spēlētāja godu Cipulis izpelnījās par individuālo reidu, mēģinot apspēlēt SKA aizsargu. Tiesnesis izšķīrās par soda metiena norīkošanu uz Sanktpēterburgas vārtiem, kas bija negaidīts pavērsiens arī pašam Mārtiņam. «Kad paskatījos uz tiesnesi, tikai tad apjautu, ka būs jāmet «bullītis». Nedomāju, ka tiesnesis izšķirsies par šādu soli.» Pēcspēles metienu Cipulis parasti izpilda ar reidu no labās puses un metienu vārtsarga atsitējcimda pusē. Šoreiz ripa iespurdza vārtos, aizķerot «laveni». «Es jau gribēju izpildīt manevru no labās puses, bet uz zilās līnijas man ripa pārlēca pār nūju. Tajā brīdī sapratu, ka ledu jau klāj sniega kārta un drošākais variants būtu izpildīt metienu.»
SKA enerģijas pārpilnais treneris Milošs Ržiga pēc uzvaras izcīnīšanas tiesnešu darbību neiztirzāja, lai gan spēles laikā ar žestiem izteica savu neapmierinātību. Rautakallio atzina, ka laukumā bijusi manāma jau play-off gaisotne.