Reti kurš cilvēks, ja vien nav bijis saistīts ar budžeta sagatavošanu, to spētu kvalitatīvi izvērtēt. Tomēr ievērojams skaits 10. Saeimas jauno deputātu ir noskaņoti mainīt agrākos paradumus. Gan jaunie, gan pieredzējušie parlamentārieši pēc pirmās sesijas _Dienai_ atzina - šī ir kvalitatīvi labāka Saeima. «Mani iespaidi ir pārsteidzoši labi, un iesākums ir daudzsološs,» atzina Rasma Kārkliņa (_Vienotība_).
Saeimas sēdēs tagad ir daudz lielāks klusums. Agrāk kāda deputāta uzstāšanās tribīnē nekavēja kolēģus pārvietoties pa zāli un skaļi tērgāt, pagriežot runātājam muguru. Deputāti šķirstīja preses izdevumus, runājās pa mobilajiem telefoniem, gāja laukā no zāles uz kafejnīcu, smēķētavu vai intervijām. Tagad tā notiek daudz retāk, bet Jānim Dombravam (VL-TB/LNNK) vienalga šķiet, ka «atsevišķiem deputātiem ir problēmas ar disciplīnu -sēdes laikā zālē notiek privātas sarunas, kas reizēm pat būtu cenzējamas».
Kvalitatīvākas debates
Tomēr tie, kas parlamentā ir ne pirmo sasaukumu, atšķirību pamanījuši. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija radis pārvietoties pa zāli, lai saskaņotu viedokļus, bet tagad tikai galējas nepieciešamības gadījumā staigājot apkārt, jo esot neērti. Andris Bērziņš (ZZS, Vidzeme) pat izskatās komiski, kad runāt pa telefonu nolien viesu sektora tālākā stūrī, ja brīvi to varētu darīt savā vietā. Nekas no iepriekšminētā deputātiem nav liegts, un notiekošais mazliet atgādina skolu, kad nereti sēde sākas ar Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) aizrādījumu katram deputātam, kurš vēl nav paguvis nokļūt līdz savai vietai, nosaucot viņu vārdā.
Koalīcijas politiķi kārtību sēdēs vairāk saista ar labāku debašu kvalitāti. «Mazāk ir dusmu un naida,» pamanījusi Ilze Viņķele (Vienotība). Kāds viņas kolēģis atmin, ka agrāk «nebija nekāda prieka diskutēt ar deputātiem, kuri populistiski provocēja kreiso spārnu». Tagad labējā opozīcija Visu Latvijai!-TB/LNNK un Par labu Latviju! piedāvājot izsvērtākas runas, uz kurām ir vērts reaģēt. «Šlesers [Ainārs] un citi opozīcijas deputāti debašu gaisotni veido diezgan kompetentu,» pamanījis Klāvs Olšteins (Vienotība), kurš jau trīs reizes bija pabijis tribīnē un tikai tad uzzinājis, ka frakcijas vadība jaunajiem deputātiem rekomendējusi runāt debatēs.
Savukārt Arvils Ašeradens (Vienotība) ir kritisks pret agrāko tradīciju noraidīt visus opozīcijas ierosinājumus. Viņaprāt, «mēs slikti reaģējam uz opozīcijas priekšlikumiem, no kuriem daudzi bija cienījami un vērā ņemami». Šī iemesla dēļ skeptisks ir arī Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), jo ar dažādām atrunām parlaments atlika Administratīvo pārkāpuma kodeksa grozījumu pieņemšanu - tie paredzēja sodus par valsts valodas nelietošanu. Deputāts tikai cer, ka koalīcijas deputāti iekšēji sacelsies pret veco kārtību. Iespējams, tas jau ir noticis. A. Bērziņš (ZZS, Vidzeme), kurš nav mierā ar vairākām budžeta pozīcijām, teica: «Ja būs vēlreiz tāds budžets, es par to vairs nebalsošu.» Viņš vienmēr domājot pats, kā balsot, un «tikai tad, kad nedomāju, paskatos, kā Augusts [Brigmanis] rāda». Krāsaino kartīšu cilāšanu vai īkšķu rādīšanu šī Saeima ir pārmantojusi no iepriekšējām. Vienīgi VL-TB/LNNK no tā ir atteikusies. «Gandarījuma sajūtas par labi padarītu darbu nav,» teica Iveta Grigule (ZZS), jo budžets ir pieņemts lielā steigā un ne visam tajā varot piekrist. Uģis Rotbergs un Aivars Volfs (Vienotība) pat pieļāva, ka Saeimas vēlēšanas būtu jāpārceļ uz vasaru, lai valdība var kvalitatīvi sagatavot budžetu.
Mierīgāks ritms
Jaunajā Saeimā biežāk skan krievu valoda. Saskaņas centra deputāti gan saka, ka frakcijas sēdes notiekot latviešu valodā. Mediju interese galvenokārt bija par Valērija Kravcova (SC) valodas prasmi. Taču, kad Diena vēlējās uzzināt vairāku citu SC deputātu iespaidus par darbu Saeimā, viņi aizmanījās projām tikpat veikli. Atsaucīgākie SC jaunie deputāti bija Valentīns Grigorjevs un Juris Silovs, kuriem pēc darba pašvaldībā neesot viegli pierast pie salīdzinoši mierīgāka ritma.
Līdzīgas sajūtas bija vairākiem bijušajiem pašvaldību pārstāvjiem. Vitauts Staņa (ZZS) domā, ka daudz laika tiek tērēts runāšanai, kas vērsta uz sevis izrādīšanu. Andi Caunīti (Vienotība) pārsteidzot «pieredzējušo kolēģu teatrālie priekšnesumi», un grūti esot saprast, kā ekspremjers Andris Šķēle (PLL) var kāpt tribīnē ar demagoģiskām runām. Debašu mērķis būtu nonākt pie labāka rezultāta, domā Ingmārs Čaklais (Vienotība), kuram, klausoties runas, radušās pārdomas par latviešu valodas lietošanu, jo ne visi savu domu spējot precīzi formulēt un pasniegt pareizā latviešu valodā, kas liekot arī pašam padomāt par savu valodu.
Apdomā, ko runā
Pie mikrofona ir bijis arī Māris Dzelzskalns (ZZS), kurš pārvietojas ratiņkrēslā. Viņam darbs Saeimā nozīmēja apgūt ceļu uz Saeimas zāli ar trim pacēlājiem un diviem liftiem. Piecās minūtēs pagūt uz starpbrīdī izsludināto komisijas sēdi, kas notiek citā ēkā, nav viegli. «Man jau ir interesanti skatīties, kā mūs mēģina pārliecināt ar dažādiem trikiem,» optimistiski noteica M. Dzelzskalns budžeta izskatīšanas dienā, lai gan todien bija palicis bez pusdienām. Viņš bija lūdzis kolēģim atnest kaut ko no kafejnīcas, bet tajā bulciņas jau bija beigušās.
Dažiem varbūt negaidīti bija arī tas, ka vairs nevar brīvi teikt, ko domā. Aivars Dronka (ZZS) bija viens no pirmajiem, kuru pamanīja mediji pēc tam, kad Saimnieciskās komisijas sēdē viņš atzina, ka katru nakti vēlas gulēt ar savu sievu. A. Dronka dzīvo Skrīveros, un, lai ikdienu brauktu uz darbu Rīgā, transporta izdevumi pārsniedz Saeimas atvēlēto summu. Todien deputāts pateica to, ko domāja, bet pēc mediju reakcijas kļuvis piesardzīgāks. Uz Dienas jautājumiem viņš atbildēja īsi: «Nekas īpaši nepārsteidza. Man patīk, ka komisiju un Saeimas sēdes sākas precīzi laikā. Saeimas interneta mājaslapā var iegūt ļoti plašu informāciju.» Lielākā daļa jauno deputātu Saeimā jūtoties labi - arī Rihards Eigims (ZZS), kurš latviešu valodā stāstīja, ka pēc cīniņiem pašvaldībā strādāt Saeimā esot lielāks gandarījums.