Tiesa, aptaujājot skolas, _Diena_ uzzināja, ka vairums cenšas skolēnu vecākus atslogot no mācību grāmatu pirkšanas, izņemot svešvalodās, kur visbiežāk arī pašā grāmatā ir jāraksta, taču darba burtnīcas gan jāpērk vecākiem. Konkrētos grāmatu izdevumus, kas dažādos priekšmetos var būt pat vairāki, izvēlas skolotāji.
Dārgākie iepirkumi ir ģimnāzijās un citās, tā sauktajās, prestižajās skolās. Vairākās ģimnāzijās 7.klases mācību līdzekļu komplekts izmaksā vairāk nekā 40 latus, un tajā arī ir vismaz pāris mācību grāmatu, ne tikai burtnīcas. «Mēs gandrīz vai pilnībā iztiekam ar to, kas mums ir skolas bibliotēkā,» saka Ina Jukēvica, Rīgas 69.vidusskolas direktora vietniece. Sākumskolā darba burtnīcas gadā skolēnam izmaksājot ap 25 - 30 latiem. Skola septembra sākumā rīkos akciju, kurā aicina skolēnus neizmantotās darba burtnīcas vai vairs nevajadzīgās lasāmgrāmatas atdot citiem skolēniem vai mainīties. Vecpiebalgas novada Dzērbenes vidusskolas direktore Marija Grīnberga savukārt saka - atskaitot angļu valodu, nekādas mācību grāmatas nav jāpērk, tikai darba burtnīcas. «Arī angļu valodā Student' s book var izmantot brāļa vai māsas grāmatu,» saka M. Grīnberga. Pirmās klases darba burtnīcas skolēniem izmaksājot vidēji sešus, septiņus latus. Viņa piebilst - skola jau ik gadu nemaina grāmatas, skola pēdējo gadu laikā ir atjaunojusi gana labu grāmatu fondu.
«Mērķdotācijas (mācību grāmatām skolu bibliotēkās) visus gadus skolām bijušas vienādas. Tā nevajadzētu būt, ka pašam jāpērk mācību grāmatas. Acīmredzot, ka (skola) nav pareizi izdomājusi, izplānojusi,» saka Imants Vasmanis, Valsts izglītības satura centra pārstāvis. No viņa teiktā arī izriet - valsts nekontrolē to, vai kādā skolā vecākiem jāpērk ļoti daudz mācību grāmatu vai darba burtnīcu.