Dokumentā, ko Rīgas dome (RD) lepni dēvē par «rokasgrāmatu» un par ko samaksājusi 35 000 eiro jeb gandrīz 350 eiro par lapu, reti atrodami pašu autoru domugraudi. Tā vietā lieli teksta gabali pārkopēti no citiem internetā pieejamiem avotiem, un secinājumu un ieteikumu daļa nav pat lappuses garumā.
Students netiktu cauri
Pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt. Latvijas Radio, par to vēstot, pauda minējumu, ka tas patiesībā bijis veids, kā samaksāt N. Ušakova padomniekam J. Dzanuškānam, un ka dokuments nemaz nav izstrādāts. Domes pārstāvji attaisnojoties klāstīja, ka pētījumu uzreiz atklāt nevarēja, jo tajā atradušies sensitīvi dati. Dienu vēlāk tas tika publicēts pašvaldības datubāzē www.sus.lv.
Tomēr, rūpīgāk apskatot pētījumu, pārliecība, ka pie tā tiešām godprātīgi strādāts, nerodas. Kā secināja Diena, vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, par ko viegli var pārliecināties, izmēģinot visparastākajā interneta meklētājā ierakstīt nejauši izvēlētus teikumus. Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts - tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no Sabiedrības par atklātību Delna 2010. gadā publicēta pētījuma Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja. Delnas vadītājs Gundars Jankovs to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka Delnas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Taču arī uzsver - šī skandāla kontekstā viņam «nerodas ilūzija», ka pētījums tiks izmantots. «Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai.»
Tāpat uzmanību piesaista fakts, ka pētījums datubāzē ievietots PDF attēlu formātā, kas liedz bez īpašām programmām no tā kopēt tekstus vai meklēt informāciju.
Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007. gada raksta Jurista Vārdam - aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005. gada I. Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.
Tādā pašā stilā «pētījums» arī turpināts - dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Daudz izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. «Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu,» atzīst prodekāne. Delnas vadītājs vēl piebilst - šāda milzīgu teksta blāķu izmantošana rada iespaidu, ka «paviršs students centies radīt iespaidu par pētījumu».
Nav no lētā gala
RD Pilsētas attīstības departamentā Dienai skaidroja, ka «pētījums ir kā rokasgrāmata teritorijas plānošanas speciālistiem kā strādāt pie nosacījumiem, plānojot risinājumus, kas neizbēgami ir iespējami, ievērojot samērīguma, pēctecības, tiesiskās paļāvības, interešu saskaņošanas un samērības principu». Nav gan skaidrs, kā tas var darboties kā rokasgrāmata, jo noslēguma secinājumi nav pārlieku izsmeļoši un tajos atrodami tādi vispārīgi izteikumi kā «saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar likuma normām» un ka gadījumā, «ja kāds no ārvalstu normatīvajā regulējumā esošajiem kompensācijas modeļiem būtu ieviešams Latvijas normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus likumā vai uz tā pamata izdotajos saistošajos noteikumos».
Salīdzinājumam - piemēram, LU students ar šādiem secinājumiem «netiktu cauri», jo, pēc A. Kārkliņas teiktā, darba nobeigumā «no studenta tiek prasītas oriģināltēzes», kuras tad arī nosaka darba novitāti, izskaidro atklājumus un to lietderīgumu.
Turklāt RD pasūtītajā pētījumā bieži atrodami citēti teksti, kuriem nav norādītas pat atsauces. Piemēram, tās trūkst fragmentam, kurš vārds vārdā sakrīt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2011. gada dokumentā rakstīto par riskiem rīcībā ar valsts mantu. Tāpat precīzi, taču bez atsauces pārrakstītas rindkopas no portāla daba.gov.lv un citiem avotiem. Atliek piebilst - studentam avotu uzdošana par savu tekstu var maksāt ar izslēgšanu.
Profesionāli pētījumu veicēji atzīst - lai gan atšķiras katra darba specifika un izmaksas atkarīgas arī no tēmas sarežģītības, 35 tūkstoši ir samērā liela summa.
RD attīstības departaments, atbildot, vai darbs ir izstrādāts atbilstošā kvalitātē un pasūtītāju apmierina, Dienai norādīja - ar dokumentu jau esot strādāts, tas iesniegts paredzētajā apjomā un atbilstoši noteiktajam laika grafikam.