Vairāki laikraksta Diena lasītāji pārmeta, ka, rakstot savu iepriekšējo rakstu Valdības krahs, esmu turējis čurikus un neesmu to domājis nopietni. Kā attaisnoties, ka neesmu turējis čurikus? Jo tik tiešām domāju, ka šī valdība ir serdē izkurtējusi. Tas, kas notiek valdībā, ir krahs vārda tiešākajā nozīmē, bet tas vēl nenozīmē, ka šī valdība kritīs. Nav te nekādu čuriku, godīgi!
Kā!? Jūs nezināt, kas ir čuriki? Tad jūs pilnīgi nemaz neorientējaties politikā.
Vislabāk to, kas ir čuriki, paskaidro labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība): «Ziniet, ir tāda spēle, kad jūs vienojaties un kabatā turat sakrustotus pirkstus cerībā, ka tas kaut ko nozīmēs. Jūs tā kā parakstāties, bet īstenībā domājat, ka varēs šo norunu kaut kādā veidā mainīt. Ar pilnu atbildību apgalvoju, ka visas puses turēja šos sakrustotos pirkstus kabatā.»
Tā ministre pamato solījumu nepildīšanu saistībā ar pagājušajā gadā parakstīto Demogrāfijas vienošanos, kas paredzēja atbalstu ģimenēm ar bērniem, dzimstības veicināšanai un nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.
Tomēr nekad nevar zināt, kad politiķi ir turējuši čurikus, kad ne, jo, piemēram, Saeimas deputāte no Reformu partijas Daina Kazāka, kura arī parakstīja šo vienošanos, LETA skaidrojas tā: «Es personīgi nespēlēju ministres Viņķeles minēto pašiedomāto spēli un nebiju sakrustojusi pirkstus kabatās.»
«Ja valdības ministrs var nostāties ekrāna priekšā un skaidri un gaiši pateikt, ka pagājušā gada oktobrī parakstītā vienošanās nav pildāma, jo viņš, to parakstot, ir turējis čurikus, tāpēc tos nekad nav bijis domāts pildīt, ka īstenībā toreiz tika ciniski melots…» intervijā Dienai ne pa jokam uzvelkas VL/TB-LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. It kā nezinātu, kas ir čuriki. Un it kā viņa pārstāvētā Nacionālā apvienība pašlaik neturētu čurikus attiecībā uz savu «ultimātu» valdībai uzturēšanās atļauju jautājumos.
Visa Latvija raidījumā Sastrēgumstunda varēja vērot, kā Imants Parādnieks principiāli izlocījās no atbildes, kad raidījuma vadītāja viņam jautāja, vai Nacionālā apvienība šo «ultimātu» turēs. Nezinu, kā jums, bet mani neatstāj sajūta, ka Nacionālā apvienība tur čurikus, šantažējot valdību neērtajā uzturēšanās atļauju jautājumā.
Tā ir fantastiska tēma, ar kuru Nacionālā apvienība var sēdēt valdībā vai izlēkt ārā. Uzminiet - ir čuriki vai nav?
Bet Vienotība dabū pasvīst, taisnojoties par šo «imigrācijas jauno vilni». Tas nekas, ka pat raidījuma vadītāja pinas apgalvojumos, vienu brīdi runājot par 7 tūkstošiem, otrā atzīstot, ka tikai 10% no šiem cilvēkiem uzturas Latvijā pastāvīgi. Jo fakts ir tāds, ka šie turīgie cilvēki Latvijā neuzturas ilgāk par diviem, maksimums trim mēnešiem gadā. Vienotības deputāta Ainara Latkovska runas par kaut kādām kvotām, lai ierobežotu «iebraucēju anklāvu» veidošanos, ir vienkārši smieklīgas.
Nekādus «iebraucēju anklāvus» šie pārtikušie cilvēki, kuru iegādātais tipiskais īpašums starptautiskās nodokļu konsultāciju firmas Deloitte skatījumā ir 135 tūkstošus latu vērts dzīvoklis Jūrmalā, neveido. Uzturot šo tēmu, mēs tikai ejam Nacionālās apvienības, čurikus turot, veidotās astes celšanas kampaņas pavadā.
Tā ļoti ciniski balstās labi saprotamās emocijās. Kuram patīk, ka «bagāti krievi izpērk īpašumus»? Es pašlaik nevaru atļauties nopirkt tādu dzīvokli, bet viņš, lūk, var un pērk. Teikšu atklāti, kaut arī labi apzinos valsts ekonomisko ieguvumu un neesmu nekāds ksenofobs, rusofobs jau nu pavisam noteikti ne, man tas neizraisa pacilātības sajūtu. Citādi varbūt būtu, ja es kā eksministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) būtu kaut ko viņiem pārdevis. Tomēr domāju, ka pat tad, ja es strādātu, likdams kamīnus šo cilvēku dzīvokļos, visticamāk, neizjustu pārmērīgu sajūsmu. Pat neskatoties uz to, ka šo ļaužu pirkumi dod man naudu un maizi. Iracionālisms un skaudība piemīt arī man.
Bet cilvēks, kas pats nav nodarbināts būvniecībā, namu pārvaldīšanā vai servisā, visticamāk, nesavelk vispār nekādu saikni starp sevi un labumu no nekustamo īpašumu tirdzniecības par uzturēšanās atļaujām. Tas, ka šie cilvēki, pērkot īpašumus un uzturoties Latvijā, maksā nodokļus un tērē naudu, kas rada jaunus nodokļu ieņēmumus un jaunas ekonomiskās aktivitātes, ir pārāk abstrakti. Multiplikatīvais efekts ir pārāk grūti intelektuāli sagremojama barība vidējam Latvijas politiķim, kur nu vēl vidējam Sastrēgumstundas statistam ar šiltīti Neticu! vai Nepareizi!, kurš tad TV studijā čakli cilā pie katra 2x2=4 - Neticu! un Nepareizi!
Tāpēc ir viedoklis, ka tās nav «nekādas īstas investīcijas». Kaut gan, ja esat frizieris un pie jums atnāk nogriezt matus NVS valstu pilsonis, samaksājot par to 10 vai 20 latu, tā ir «īsta investīcija» jūsu kabatā, vai ne? Bet tas ir baigi sarežģīti.
Vienkārši ir blēt pakaļ šīm, čurikus turot, uzturētajām tēmām, ļaujoties ne jau tām augstākajām emocijām, vai ne?