Uz akmens virsmas raidītais lāzera stars 30 reizes nopunktēja iezi, katrā no mikroskopiskajiem punktiņiem novirzot vairāk nekā miljonu vatu spēcīgu jaudu. No iegūto komponentu krāsām zinātnieki varēs nolasīt, no kādiem ķīmiskajiem elementiem tas ir veidots. «No Kronēšanas mēs ieguvām plašu [krāsu] spektru - daudz signālu,» stāsta ChemCam galvenais pētnieks Rodžers Vīns. «Mūsu komanda ir saviļņota un smagi strādā, pētot iegūtos rezultātus. Pēc astoņiem instrumenta izstrādes gadiem ir pienācis atmaksas laiks.» Viņš gan piebilst, ka notikušajam nav nekādas zinātniskas vērtības, jo, visticamāk, pārbaudītais objekts bija Marsa vulkāniskais iezis, kādi uz Marsa ir atrodami ik uz soļa.
Curiosity kopš nosēšanās uz Marsā esošā Geila krātera 6. augustā nav izkustējies no vietas. Tā pirmais izbrauciens ir paredzēts pirmdien vai otrdien, vēsta respektablais kosmosa zinātnes veltītais interneta izdevums Space.com.
Tonnu smagā robota pirmais izbrauciens gan nebūs īpaši tāls. Paredzēts, ka tas pavirzīsies uz priekšu aptuveni četrus metrus, veiks pagriezienu par 90 grādiem un pabrauks dažus metrus atpakaļgaitā. Pēc izmēģinājuma brauciena Curiosity iemūžinās savus pirmos «soļus» uz Marsa. Fotoattēliem būs ne tikai vēsturiska nozīme, jo zinātnieki uz Zemes vēlas noskaidrot, cik dziļi robots iegrimst zemē pārvietojoties.
Robota pirmais garākais ceļojums būs aptuveni 400 metru garš, bet pēc tam to gaida jau 5,5 kilometru brauciens līdz kalnam, kas slejas Geila krātera centrā.
Kopš milzu kosmiskās laboratorijas ierašanās Sarkanajā planētā tā apkalpes komanda uz Zemes ir veikusi sistemātiskas Curiosity un tā desmit zinātnisko instrumentu pārbaudes, lai būtu droši, ka uz sešiem riteņiem uzsēdinātais robots ir pilnībā gatavs savai divus gadus ilgajai misijai, kuras mērķis ir noskaidrot, vai uz Marsa kādreiz ir bijusi vai varētu būt iespējama dzīvība.