Programma noris vietējā jeb reģionālajā līmenī, nacionālā līmenī un starptautiskā mērogā. Katru gadu labāko materiālu autori - rakstu, foto un video kategorijās - tiek izvirzīti starptautiskajam konkursam, kura darbus vērtē eksperti no FEE (Foundation for Environmental Education) valdes, UNEP, UNESCO un Eiropas Vides aģentūras (EVA), kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Labāko darbu autoriem ir iespēja gūt starptautisku atzinību. Par jauno vides reportieri var kļūt, piesakoties elektroniski Vides izglītības fondā. Kā Mārtiņš pats stāsta Dabas Dienai - jau savos 18 gados vide ir viņa kaislība, brīvība, pēc kuras tiekties, neatkarība un harmonija, kurā dzīvot.
Kā tu kļuvi par vienu no mūsu valsts jaunajiem vides reportieriem?
Jaunie vides reportieri ir vides izglītības programma jauniešiem vecumā no 12 līdz 21 gadam, lai pētītu un izzinātu vides problēmas, piedāvātu risinājumus, kā arī meklētu atbildes gan uz saviem, gan sabiedrību interesējošiem jautājumiem. Manas jaunā vides reportiera gaitas sākās 2013. gadā, kad kopā ar klasesbiedriem uzfilmējām atraktīvu video par videi draudzīgu dzīvesveidu Šķirot - tas ir stilīgi, kur parādījām, kā jautrā veidā saplacināt pudeli un samazināt tās tilpumu atkritumu tvertnē. Īsfilma ļoti patika Jauno vides reportieru konkursa žūrijai, un mēs uzvarējām ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, kā rezultātā mums tika dota iespēja piedalīties starptautiskā nometnē Stokholmā. Tur satiku aptuveni 70 jauniešu ar neparastu vēlmi kaut ko darīt globālās sasilšanas problēmas labā. Tieši šajā internacionālajā nometnē es sāku mīlēt savu zemi vēl vairāk un sapratu, cik ļoti tai ir vajadzīga palīdzība un cik svarīgi to ir pastāstīt arī citiem.
Arī piedalīšanās UNESCO pasaules konferencē Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Japānā noteikti bija īpašs notikums tavā dzīvē...
Jā, noteikti. Pēc neaizmirstamās pieredzes Stokholmā es sāku meklēt iespējas, kā pilnveidot sevi kā reportieri, un mācīties par pasaules ekosistēmas problēmām un to risinājumiem. Kopā ar Portugāles un Beļģijas jauniešiem pētījām Eiropas lielākā dambja Alqueva ietekmi uz ekosistēmu, pabiju vēl vienā starptautiskā jauno vides reportieru nometnē Portugālē. Un galu galā uzvarēju konkursā ar iespēju piedalīties konferencē Japānā. Es gribētu cerēt, ka no amatiera līmeņa īsfilmu veidotāja es kļuvu par cilvēku, kas ar saviem panākumiem var iedvesmot citus.
Ko tev pašam personīgi nozīmē vide, tās aizsardzība un attīstība?
Es uzskatu, ka mēs, cilvēki, esam pārāk lieli egoisti un sabiedrības bezrūpība veido ļoti lielu barjeru, kas atšķeļ mūs no visbrīnišķīgākās un visskaistākās lietas uz Zemes - dabas.
Vide ir mana kaislība, tā ir brīvība, pēc kuras es tiecos, tā ir neatkarība un harmonija, kas man kā cilvēkam ir fundamentāla. Varbūt arī mani uzskati ir konservatīvi, taču uzskatu, ka daba nav mazs bērns, kas jāauklē, toties cilvēki gan. Tā ir cīņa pašiem ar sevi, tā ir cīņa ar klišejām, kārēm un ieradumiem, kas mūsdienu sabiedrībai un ikvienam no mums piemīt. Manuprāt, vislielāko postu nodara patērētāju domāšana, tāpēc jau vairāk nekā gadu cenšos nebūt daļa no tās. Pirms kaut ko pērku, es padomāju divreiz, vai tik tiešām man tas ir vajadzīgs vai arī kāds cits grib, lai es to nopērku. Savu dzīvi esmu atvieglojis, nepērkot veikalos ūdeni un dažādus nekvalitatīvus produktus, tāpēc vienmēr, izejot no veikala, jūtos kā ieguvējs, nevis robotisks patērētājs. Latvijai ir ļoti bagāta daba, un ļoti daudzi to redz, apbrīno un dzīvo harmonijā, taču es uzskatu, ka, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, lielai daļai latviešu pietrūkst šīs piederības sajūtas pasaules ekosistēmai, jo mēs taču esam tik maziņi.
Vai arī savu nākotni vēlies saistīt ar vides aizsardzību un vides izglītību?
Es tiešām ļoti ceru, ka vides izglītība man nekad nebūs sveša un es turpināšu dzīvot videi draudzīgi. Esmu ievērojis, ka cilvēki, kas savu karjeru veidojuši šajās sfērās, ir dzīvespriecīgi un apmierināti ar dzīvi. Taču man ļoti patīk zinātne, un pašlaik vairāk sliecos uz karjeru zinātnes sfērā.
Tavs piemērs noteikti var apgāzt stereotipus, ka jauni cilvēki nedomā par vides jautājumiem...
Konferencē Japānā piedalījās arī 50 jaunie vides līderi, kur pati jaunākā pārstāve bija tikai 16 gadu veca. Man izdevās arī parunāt ar dažiem jaunajiem pasaules vides līderiem, un es biju pārsteigts, cik liela ir viņu vēlme tik tiešām kaut ko mainīt šajā pasaulē. Jaunieši vislabāk redz savu vecāku, priekšgājēju kļūdas un nereti rod risinājumus. Esmu saticis tik tiešām ļoti daudz un ļoti dažādus jauniešus, kuri redz un jūt, ka kaut kas nav labi, ka pieaugušie ir pieļāvuši lērumu kļūdu, un apzinās, ka tikai viņi spēs tās labot. Latvijā salīdzinoši vides izglītība ir vēl neatklāta un tā nav paspējusi uzņemt pilnus apgriezienus, taču, esot ekoskolu forumā, varēja tik tiešām redzēt, ka daļai šī domāšana jau sāk parādīties.