Viens no iemesliem bija ES un valsts budžeta naudas ieplūšana Eiropas Savienības ārējās robežas nostiprināšanai. Taču tas nebūtu noticis, ja dienestu ilgus gadus nebūtu vadījis Gunārs Dāboliņš. Tieši pavasarī VRS šefa posteni pametušā G.Dāboliņa ambīcijas, kā apgalvo virkne iekšlietu dienestā un ar robežsardzi konfliktējošajās aizsardzības struktūrās strādājošo, bija galvenais iemesls milzu tēriņiem un apjomīgajiem projektiem robežsardzē.
Par policistiem kļūt negribēja
Tāpat kā citās valsts iestādēs, arī VRS pēdējos gados sazēlušas nodaļas un pārvaldes, kas sāktas vētīt, tikai valstij nonākot uz sabrukuma sliekšņa. Tā pērn atsevišķi no Ludzas nodaļas tika atdalīta Aviācijas pārvalde. Tās pārziņā ir Ludzas aviācijas bāze ar diviem par 13 miljoniem eiro Itālijā iegādātiem helikopteriem. Tie ir iegādāti par ES naudu, var piedalīties sarežģītās operācijās un pašlaik ir modernākie Latvijā. NBS rīcībā ir krievu ražotie Mi. Krīzes gadījumā no smalkajiem VRS helikopteriem nebūtu liela labuma. Piemēram, to propelleru iekārtas darbojas pretējā virzienā. «Tas ir tāpat kā Anglijā, braucot ar mašīnu, visas kustības jāveic pretēji,» saka aizsardzības struktūru pārstāvis. Tas nozīmē, ka ārkārtas situācijā viena dienesta piloti nebūtu spējīgi izmantot otra lidaparātus.
Ilggadējs robežsardzes aviācijas dienesta darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, pieļāva, ka robežsardzes pašas vajadzībām būtu bijis iespējams iztikt ar lētākiem helikopteriem, taču G.Dāboliņš dārgos helikopterus un Ludzas aviācijas bāzi, «kādas nav nevienam citam Latvijā» vērtē kā vienu no saviem labajiem darbiem.
Jaunais VRS priekšnieks Normunds Garbars atzīst, ka līdzekļu taupības dēļ Latvijā izvietoto robežsardzes struktūrvienību skaits no jūlija krietni samazināsies - tiks likvidētas pārvaldes Valmierā un Jelgavā, mēnesi vēlāk - arī Liepājā. Robežsardzes nodaļas darbojas arī pavisam tālu no robežas - Kuldīgā un Madonā. «Iespējams, kaut kas nebija izdarīts līdz galam,» jautāts, vai nodaļu nebija sazēlis par daudz, pieļauj N. Garbars.
Sīkāku informāciju par cilvēku sadalījumu pa nodaļām VRS atteicās sniegt, jo tad iespējamie likumpārkāpēji zināšot vājās vietas. Pēc IeM ziņām, Valmierā vien strādāja ap 140 cilvēku. Pēc štata vietu samazināšanas šajā reģionā palikšot 40, vēsta VRS. Bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) atzīst, ka nodaļas tika uzpūstas pēc Latvijas pievienošanās Šengenai. Tolaik domāja, ko darīt ar robežsargiem, kurus vairs nevajadzēja uz Igaunijas un Lietuvas robežas. «Izveidoja nodaļas, kurās varbūt arī bija par daudz darbinieku,» atzīst Dz.Jaundžeikars.
Viena no idejām bija pārprofilēt robežsargus par policistiem. Taču VRS vadība to neatbalstīja. Arī tagad IeM ir apsvērta iespēja padarīt VRS par vienu no policijas struktūrvienībām, taču gan tagadējā, gan iepriekšējā robežsargu vadība iebilst. Viens no iemesliem - nelegālās imigrācijas gaidāmā palielināšanās. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) ir pretējās domās. Viņasprāt, pašlaik nav gaidāmi imigrācijas uzplūdi.
Nevajadzīgie robežpunkti
Viens no G.Dāboliņa lepnumiem ir Robežsardzes koledža Rēzeknē. NBS, kurus kritizēja par aizsardzības naudas tērēšanu sporta zāļu būvniecībai laukos, tās cēla sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, turpretim VRS darbojās, nedomājot par savietojamību. Koledžu ar sporta kompleksu, kuras sākotnējās izmaksas lēsa 6,6 miljonu latu apmērā, pēc skandāla par dārgo austrumu robežas izbūvi uzcēla par pieciem. Pēc tam pilsēta sāka celt savu sporta centru.
Austrumu robežas izbūve ir lielākais skandāls, kurā bijusi iesaistīta robežsardze. Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis (toreiz JL) ir pārliecināts, ka 2003.gadā tika pieņemts pareizs lēmums, laužot 17 līgumus par pārāk dārgu robežsardzes ceļu un ēku izbūvi. Par līgumu laušanas lietderību Jaunais laiks (JL) un tā politiskais oponents Tautas partija, kurā īsi pirms pašvaldību vēlēšanām iestājās arī G. Dāboliņš, strīdējušies gadiem. Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) paudis uzskatu, ka pēcāk inflācijas dēļ robežas izbūves izmaksas tikai auga.
To, ka nauda tērēta arī nelietderīgi, apliecina joprojām nestrādājošie, taču izbūvētie Bērziņu, Punduru un Aizgāršas punkti uz robežas ar Krieviju. Aizgāršas punkts vien izmaksāja 612 000 latu. Taču tā kā Krievija savā pusē punktus nav izbūvējusi, tad robežas šķērsošana te nenotiek.
VRS netaupīja līdzekļus līdz pēdējam. Tā bija viena no iestādēm, kas vēl pērnā gada beigās izmaksāja saviem darbiniekiem prēmijās 100 000 latu. Vairāki Dienas uzrunātie uzsver, ka pārmērīgajās VRS ambīcijās bijis arī pozitīvais. Tā ir visvairāk sakārtotā un disciplinētā struktūra iekšlietu sistēmā. «Dāboliņš bija absolūts savas nozares patriots, taču centās veidot savu impēriju, nerēķinoties ar resursiem un vajadzībām,» saka kāds no bijušajiem Aizsardzības ministrijas augsta līmeņa ierēdņiem. Pats G.Dāboliņš jebkādus pārmetumus noraida: «Ja to uzskata par impēriju, tad tas ir labi, jo es esmu izveidojis spēcīgu struktūru, un tas ne visiem patīk.»