Jāpaziņo līguma numurs
2015. gadā atbalsta sniegšana aizsargātajiem lietotājiem tiks nodrošināta, iesaistoties a/s Latvenergo. Atbalsta būtība - trūcīgās un maznodrošinātās personas par pirmajām 100 patērētajām elektrības kWh katru mēnesi maksās pēc Starta tarifa principa. 2015. gada Starta tarifu veidos cena par elektrību - 0,0131 eiro par kWh, spēkā esošais tarifs par sistēmas pakalpojumiem, obligātā iepirkumu komponente un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Patlaban Starta tarifs ir 11,64 eiro par pirmajām 100 patērētajām elektrības kWh mēnesī, bet var mainīties, piemēram, tad, ja tiek mainīts PVN vai tarifs par sistēmas pakalpojumiem. Savukārt daudzbērnu ģimenēm Starta tarifs - 11,64 eiro par 100 kWh - tiek piemērots pirmajām 300 kWh mēnesī.
Lai saņemtu trūcīgā vai maznodrošinātā aizsargātā lietotāja atbalstu, nepieciešami divi priekšnoteikumi - personai jābūt piešķirtam minētajam statusam, kuru var iegūt pašvaldības, kurā deklarēta dzīvesvieta, sociālajā dienestā, kā arī jābūt noslēgtam līgumam par elektroenerģijas lietošanu ar Latvenergo, izvēloties vienu no tā piedāvātajiem produktiem. Līguma numurs jāpaziņo pašvaldībai. Ja līgums ar Latvenergo noslēgts izīrētājam vai nama apsaimniekotājam, tas nav šķērslis, lai aizsargātais lietotājs saņemtu atbalstu, tikai atkal - minētā līguma numurs jāpaziņo pašvaldībai.
Kas attiecas uz daudzbērnu ģimenēm, tad daudzbērnu ģimenes statusu pārbauda a/s Latvenergo. Daudzbērnu ģimenēm, lai saņemtu aizsargātā lietotāja atbalstu, pašām līdz 19. janvārim vai nu elektroniski, vai klātienē bija jāiesniedz pieteikums Latvenergo. Jāpiebilst, ka atbalstam daudzbērnu ģimenes var pieteikties līdz katra mēneša 19. datumam. Ja ģimene piesakās līdz mēneša 19. datumam, tad atbalsts tiek saņemts jau par mēnesi, kurā pieteikums veikts. Ja vēlāk - atbalsts tiek saņemts no nākamā mēneša. Savukārt trūcīgām vai maznodrošinātām personām pašām nav jāpiesakās atbalstam, tas ir pašvaldību pienākums informēt Latvenergo par personām ar šādu statusu, kā arī paziņot uzņēmumam līguma numuru.
Ja trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss cilvēkam piešķirts, piemēram, janvārī, atbalstu viņš sāks saņemt februārī. Taču februārī viņš vēl norēķināsies par janvāri, un samazinātais maksājums būs martā, norēķinoties par februāri. Tātad reāli klients sāk maksāt samazinātu rēķinu otrajā mēnesī pēc statusa iegūšanas.
Aizsargātajiem lietotājiem maksājuma summu Latvenergo nosūtīs vai nu pa pastu, vai e-pastā. Jāņem vērā, ka šai klientu grupai nav pieejams izlīdzinātais maksājums. Tas nozīmē, ka vai nu klientam katru mēnesi jānodod elektrības skaitītāja rādītāji, vai rēķins tiek izrakstīts, balstoties uz vidējo patēriņu.
Klienta atbildība
Dienas aptaujātie pašvaldību sociālie dienesti prognozē, ka vairumā gadījumu rēķins tiks balstīts uz vidējo patēriņu. Kā atzina Rēzeknes domes sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns: «Mūsu klienti nav tik apķērīgi, lai katru mēnesi nodotu skaitītāja rādītājus. Tas arī prasa zināmu disciplīnu, ar kuru šai grupai ir problēmas.» Vairākās pašvaldībās, piemēram, Saulkrastos un Jēkabpilī, sociālie dienesti paši individuāli uzrunā klientus, kuriem piešķirts trūcīgā un maznodrošinātā statuss, lai atgādinātu, ka jāiesniedz līguma, kas noslēgts ar Latvenergo, numurs. Cita situācija ir lielajās pašvaldībās, piemēram, Rīgā un Liepājā, kur klientiem individuāli nekas atgādināts netiek. Protams, sociālajos dienestos pieejami informatīvie materiāli par atbalsta saņemšanas kārtību, taču līguma numura paziņošana ir katra klienta personiskā atbildība. Liepājas pilsētas sociālajā dienestā stāsta, ka līguma numurus paziņojuši tikai 50% no personām, kurām piešķirts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss.
Runājot par kādām problēmām saistībā ar atbalsta saņemšanu, pašvaldību darbinieki norāda, ka neskaidrs ir jautājums, kā atbalstu var saņemt tie aizsargātie lietotāji, kuri dzīvo tādā kopīpašumā, kas aprīkots ar vienu elektrības skaitītāju.
Ienākumi dažādi
Vērtējot pašreizējo valsts izstrādāto atbalsta mehānismu, jāatzīst, ka tam ir arī vājās vietas. Pati galvenā problēma - atbalstu saņem cilvēki ar ļoti dažādiem ienākumiem atkarībā no pašvaldības, kurā tie dzīvo. Tas saistīts ar to, ka atbalstu saņem ne tikai trūcīgas, bet arī maznodrošinātās personas, un šo statusu piešķir katra pašvaldība pēc saviem kritērijiem, bet 37 pašvaldības to nepiešķir vispār. Rīgā maznodrošinātā statuss pienākas mājsaimniecībai, kur uz vienu ģimenes locekli vidējie ienākumi pēdējos trīs mēnešos nepārsniedz 320 eiro katrā mēnesī. Tātad tie ir visi minimālās algas saņēmēji. Savukārt Rēzeknē šo statusu piešķir tad, ja ienākumi nepārsniedz 60% no minimālās algas, un šogad tas būtu 216 eiro, bet, piemēram, Ludzā vispār maznodrošinātā statusu nepiešķir. Tātad minimālās algas saņēmējs Rīgā kvalificējas valsts atbalstam saistībā ar maksājumiem par elektroenerģiju, bet Ludzā un Rēzeknē - ne. Ludzā atbalstu saņem tikai tie cilvēki, kuru ienākumi nepārsniedz 128 eiro (trūcīgā statuss), savukārt Rēzeknē to saņem cilvēki ar ienākumiem līdz 216 eiro.
Radušos situāciju kā negodīgu vērtē arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa, kura norāda, ka atšķirībā no pašvaldību atbalsta, kas var atšķirties atkarībā no pašvaldības rocības, valsts atbalstam būtu jābūt ar vienādu saturu visiem iedzīvotājiem. «Pašlaik viena nepilnība elektrības apmaksas atbalsta nodrošināšanā ir tā, ka vienāds atbalsts pienākas gan viena trūcīga cilvēka mājsaimniecībai, gan, piemēram, trūcīgai četru cilvēku mājsaimniecībai,» norāda E. Celmiņa.