Nomelno dalailamu
Ceremonijā, kas notika dalailamas kādreizējās rezidences - Potalas pils - pakājē, dažādus mākslinieciskus priekšnesumus sniedza aptuveni 6000 mūziķu un dejotāju, kas bija tērpušies tradicionālajos tibetiešu tērpos. Notika arī parāde, kurai pa priekšu maršēja cilvēki, kas nesa milzīgu Ķīnas ģerboni un attēlus ar visiem līdzšinējiem valsts vadītājiem. Viņiem sekoja Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas karavīri, vēsta AP.
Pasākuma dalībniekus un 20 tūkstošus apmeklētāju uzrunāja Komunistiskās partijas augstākās lēmējinstitūcijas - Politbiroja Pastāvīgās komitejas - loceklis Jui Džeņšens, kurš ir ceturtā ietekmīgākā Ķīnas amatpersona. «Pēdējos 50 gadus Ķīnas Komunistiskā partija un tibetiešu tauta pārveidojusi atpalikušo seno Tibetu par plaukstoši sociālistisku jauno Tibetu,» sacīja Jui Džeņšens, piebilstot, ka šajā laikā Tibetas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis 68 reizes.
Viņš arī paziņoja, ka dalailama, kas 1989. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju, ir vardarbīgs separātists, kas vēlas šķelt Ķīnas vienotību. «Dažādu tautību cilvēki ir iesaistījušies cīņā pret separātismu, nepārtraukti traucējot dalailamas kliķes un naidīgu ārvalstu spēku šķeltnieciskajām un kaitnieciskajām aktivitātēm,» Jui Džeņšenu citē ziņu aģentūra Reuters.
Ķīnas valdības mediji šonedēļ izvērsuši dalailamas nomelnošanas kampaņu. Tabloīds Global Times dēvēja viņu par «krāpnieku» un «cietsirdīgo valdnieku trimdā».
14. dalailama jeb Tibetas tradicionālais budistu līderis pameta dzimteni 1959. gadā pēc neveiksmīgas budistu sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu, kura karaspēks reģionu okupēja (Pekina to sauc par «miermīlīgu atbrīvošanu») 1950. gadā. Kopš tā laika viņš iestājas par plašāku Tibetas autonomiju Ķīnas sastāvā, nevis par reģiona neatkarību, kā mēdz apgalvot Pekina.
Apspiežot tibetiešus
Ķīna Tibetas Autonomo reģionu pasludināja 1965. gada 1. septembrī. Formāli Tibetas valdībai ir tiesības patstāvīgi lemt par reģiona iekšējām lietām, bet dzīvē Tibetas augstākās amatpersonas izraugās Pekina. Reģionā, kas iekļauj tikai aptuveni pusi no Tibetas vēsturiskās teritorijas, kopš 2008. gadā notikušajiem asiņainajiem protestiem pret Pekinu ir pastiprināta policijas un armijas klātbūtne. Ārvalstu mediju vizītes reģionā tiek stingri kontrolētas.
Pazīstamā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) paziņojusi, ka vārda brīvība Tibetā ir «smagi ierobežota». «Tibetieši aizvien vairāk un vairāk saskaras ar ticības un pārvietošanās ierobežojumiem, sociālo kontroli un sabiedrisko aktivitāšu uzraudzību, kā arī tiek pakļauti tādai sociālekonomiskajai politikai, kas neatgriezeniski izmainīs daudzu tibetiešu dzīvesveidu,» teikts HRW paziņojumā.
Organizācija Free Tibet, kas iestājas par tibetiešu tiesībām, apgalvo, ka viņi ciešot no pārvietošanās ierobežojumiem, cenzūras un dzīvojot sistēmā, kuras uzdevums ir sodīt tos, kas iebilst Ķīnas centrālās valdības lēmumiem: «Ja Tibetas iedzīvotājiem ir labas ziņas, ko pastāstīt, kāpēc Pekina neļauj viņiem to brīvi darīt?» Free Tibet arī uzskata, ka Pekinas kontrolētā Tibetas Autonomā reģiona valdība ir «rezultāts pašlaik izvērstajiem propagandas mēģinājumiem» pārrakstīt Tibetas vēsturi.