Lai tiktu vaļā no parādiem, sieviete divas reizes mēģinājusi panākt maksātnespēju, taču nesekmīgi. Pašreizējais maksātnespējas process viņai ir par dārgu, tāpēc jaunā sieviete lielas cerības liek uz jauno Maksātnespējas likumu, kas bankrota procesu, viņasprāt, padarīs lētāku, līdz ar to arī pieejamāku, kā arī ļaus ātrāk tikt vaļā no parādu nastas.
Divi kredīti
Dana pirmo kredītu divistabu dzīvokļa iegādei par 20 000 latu Jelgavā paņēma 2007. gadā. Dzīvoklis bija neliels - nepilni 40 kvadrātmetri. Uzskatot, ka ģimenei vajag lielāku dzīvojamo platību, jo tobrīd vienīgais bērns auga lielāks, un nākotnē, iespējams, vajadzēs ņemt pie sevis mazpilsētā saimnieka mājā šobrīd dzīvojošo mammu, Dana izlēma Jelgavā nopirkt otru - trīsistabu dzīvokli 63 kvadrātmetru platībā. Ienākumi, kā saka jaunā sieviete, viņai bija pietiekami, un nekas tobrīd neliecināja, ka tie varētu sarukt, - tieši otrādi. Īpašuma iegādei par nepilniem 60 000 latiem Dana 2008. gadā paņēma otru kredītu, ieķīlājot divistabu dzīvokli. Tomēr nedaudz vēlāk viņa sāka apjaust, ka labi nebūs. Valsts pārvaldē, kur Dana strādāja līdz aiziešanai otra bērna kopšanas atvaļinājumā, sāka samazināt algas un arī apsīka iespējas piepelnīties dažādos projektos. Danas ienākumi samazinājās uz pusi, un viņas rocība bija nepietiekama, lai spētu maksāt abus kredītus. No divistabu dzīvokļa viņa gan gribēja atbrīvoties, to pārdodot, taču «vilciens jau bija aizgājis». Īpašuma cena tobrīd bija ievērojami sarukusi, un banka, kas bija izsniegusi aizdevumu šā dzīvokļa iegādei, šo īpašumu neļāva pārdot.
Nepietiek ienākumu
Dana restrukturizēja abus savus kredītus, taču tas, pēc viņas teiktā, bija vien īstermiņa risinājums. Turklāt par kredīta restrukturizāciju bankas pieprasīja visai prāvu summu, un vēl tika palielināts pievienotais procents par aizdevumu, tāpēc kopējā kredītu summa pieauga. Pērnā gada sākumā Dana apjauta, ka cīnīties par īpašumiem un vilkt pieaugušo parādu nastu vairs nav jēgas. Viņa pārtrauca maksāt kredītus, atbrīvoja abus īpašumus un izlēma pieteikt maksātnespēju. Divas reizes sieviete mēģinājusi panākt, lai tiesa atzīst viņas bankrotu, taču abas reizes nesekmīgi. Lielākā problēma, pēc viņas sacītā, ir procesa dārdzība. Konsultantu algošanai, lai varētu sagatavot nepieciešamos dokumentus un pārstāvēt viņu tiesā, naudu - teju tūkstoti latu - Dana vēl atradusi, taču lielākā problēma bija sarukušie ienākumi - tie viņas gadījumā bija nepietiekami, lai varētu iegūt maksātnespējas statusu. Pēc līdzšinējā likuma maksātnespējīgās personas ienākumiem ir jābūt tik lieliem, lai parādnieks ik mēnesi piecu gadu garumā spētu samaksāt 180 latu administratoram, tikpat daudz naudas ir jāpaliek pašam un par katru apgādībā esošo. Tātad Danas ienākumiem mēnesī jābūt lielākiem par 700 latiem, pēc algas samazināšanas tie tādi vairs nebija.
Patlaban Dana mitinās pie otrā bērna tēva ārpus Rīgas un gaida novembri, kad atkal varēs iet uz tiesu un iesniegt savas maksātnespējas pieteikumu. Viņa ļoti cer, ka trešais mēģinājums beigsies laimīgi - viņai beidzot tiks dota iespēja tikt vaļā no parādiem. To sieviete ir apņēmības pilna izdarīt iespējami ātri - vismaz divreiz ātrāk, nekā to ļauj pašreizējais likums (pieci gadi). Tiesa, Dana pagaidām vēl nezina, kādu algu saņems, nākamā gada sākumā pēc otrā bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežoties darbā valsts pārvaldē. Tomēr Dana uzskata, ka viņai «ir jāvar» ik mēnesi maksātnespējas procesa gaitā parādu segšanai atlicināt trešdaļu no saviem ienākumiem. «Es vēlos tikt vaļā no parādiem, bet pašreizējā kārtība man to liedza. Es jau tā atdodu visu īpašumu, un principā man vairs nepaliks nekas. Paldies Dievam, paliek ģimene un iztikas līdzekļi.»