Letālo negadījumu skaits samazinājies gan transporta un uzglabāšanas nozarē, gan arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Īpaši izceļas būvniecība. Tur pērn gājuši bojā tikai divi cilvēki. Salīdzinājumam - 2007. gadā darbavietā nomira 21 būvniecībā strādājošais.
Skeptiski pret šiem datiem izturas Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Kaut gan letālo negadījumu skaits pērn bijis mazs, viņš norāda, ka smagi negadījumi joprojām atgadās tikpat bieži kā agrāk. Būvnieku pārstāvis pieļauj, ka statistika, kas parāda pozitīvu ainu, vairāk saistīta ar to, ka strauji kritušies būvniecības apjomi tieši ēku celtniecībā.
Jāmaina sistēma
«Pati sistēma pēc būtības nav ne mainīta, ne kardināli uzlabota,» secina N. Grinbergs un atklāj, ka visbiežāk smagas traumas rodas pēc kritieniem un citiem savainojumiem. Asociācijas prezidents skarbi kritizē darba aizsardzības sistēmu būvniecības nozarē: «Tā ir nepietiekama un ir jāuzlabo. Esošā sistēma lielā mērā ir ļoti formāla un nedarbojas pēc būtības. Līdz ar to statistika joprojām ir iespaidīga.»
Viņš ir pārliecināts, ka beidzot būtu jārada mehānisms, kā būvniecībā strādājošais varētu gūt konkrētu apmācību atbilstoši savam profesijas līmenim. «Patlaban tas tā nav. Sistēmu vajadzētu uzlabot, ņemot vērā, kā tas notiek citās valstīs. Mēs redzam, ka citviet patiešām darba drošības pasākumi tiek veikti pēc būtības, nav tik daudz formalitāšu,» skaidro N. Grinbergs.
VDI direktors R. Lūsis gan neviļus norāda uz pašu darbinieku vainu, sakot, ka trīs ceturtdaļas no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varētu novērst bez lielām finanšu investīcijām, jo tie notikuši vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības, vai alkohola reibuma dēļ.
Jāpiemin, ka kopumā darbavietās reģistrēti 74 nāves gadījumi, 48 ir bijušas tā saucamās dabīgās nāves, kas vairāk saistītas ar veselības pasliktināšanos, nevis darba vides faktoriem. VDI dati liecina, ka dabīgā nāvē darbā pēdējos gados cilvēki mirst arvien biežāk.
Uzņēmumi nesadarbojas
R. Lūsis preses konferencē norādīja arī uz citiem aspektiem, ko darba aizsardzībā neievēro, piemēram, darba devēji. Uzņēmumiem viņš pārmet nesadarbošanos ar VDI, ignorējot aicinājumu ierasties inspekcijā un sniegt informāciju. «Ļoti daudzi ir izveidojuši fiktīvas vai nefunkcionējošas juridiskās adreses. Šajās adresēs viņi neizņem korespondenci, un pēc tam, kad jau ir piemērots sods, uzņēmums pamostas. Tas notiek tikai tad, kad tiesu izpildītājs jau klauvē pie durvīm, kad arestēti konti,» viņš secina.
Pērn visvairāk konstatēti pārkāpumi par darba vides iekšējo uzraudzību. Otrajā vietā pārkāpumu ziņā ierindojas Darba likuma neievērošana. Kā norāda R. Lūsis, tas ir temats, par ko ar vislielāko sūdzību skaitu vēršas tieši iedzīvotāji. Visbiežāk pārkāpumi no darba devēja puses tiek konstatēti situācijā, kad tiek izbeigtas darba attiecības. Bieži darba devēji, pārtraucot darba attiecības, nevēlas darbiniekam izmaksāt atalgojumu. Tomēr kopumā iesniegumu skaits ar iedzīvotāju sūdzībām pērn ir samazinājies. «Tas ir zināms indikators tam, ka darba vide darba tiesību aspekta jomā palēnām sāk iet pareizajā virzienā un uzlabojas,» sacīja R. Lūsis.