Pateicoties attālinātajam darbam, Laurim bijusi iespēja, neizbraucot no Latvijas, strādāt kādā Šveices kompānijā. «Darbdiena mājās neatšķīrās no darbdienas ofisā, ja nu vienīgi nebija tiešas saskarsmes ar kolēģiem. Tā kā man bija darba līgums ar uzņēmumu, man pienācās gan apmaksāts atvaļinājums, gan slimības lapas,» atceras Lauris.
Strādāt attālināti dažādu iemeslu dēļ vēlētos daudzi, Dienai uzsver Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Tomēr tas nav iespējams visās nozarēs, un pagaidām šādu iespēju piedāvā neliels skaits uzņēmumu.
Atbild darba devējs
Lai gan «attālinātā darba» jēdziens Darba likumā nav minēts, Labklājības ministrijā skaidro, ka uz attālinātā darba veicēju, kuram ir noslēgts darba līgums, attiecas visi tie paši noteikumi, kas uz parastu darbinieku, kurš strādā uz vietas uzņēmumā. Arī attālinātā darba veicējam pienākas apmaksāts atvaļinājums un slimības lapa. Ja cilvēks ir tikai pakalpojumu piegādātājs un darbojas kā pašnodarbinātais bez darba līguma, štata darbinieka sociālās garantijas uz viņu neattiecas.
Arī Valsts darba inspekcijā Dienai uzsver: atbildīgs par darbinieka darba drošību ir darba devējs, arī tad, ja darbinieks strādā mājās. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jāapmeklē darbinieks un jāpārliecinās, vai viņa darba vieta ir droša un atbilst visām drošības prasībām.
Maz vakanču
Valstiskā līmenī attālināto darbu redz kā labu risinājumu cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātībai, kā arī tiem strādājošajiem, kuriem izbraukāt līdz tuvākajai darba vietai ir pagrūti. NVA filiāļu vadītāji reģionos - gan Bauskā, gan Valkā un Ludzā - Dienai apliecināja, ka daudzi viņu klienti būtu gatavi šādi strādāt, to atļautu arī profesionālās prasmes, taču darba devēji šādas iespējas nepiedāvā. Bauskas NVA filiāles vadītāja Igunda Bēmane norādīja, ka pirms pāris gadiem esot bijis diezgan daudz telemārketinga vakanču, taču pēdējā laikā tādas nav reģistrētas. Kādreiz esot bijuši arī ar šūšanu saistīti attālinātā darba piedāvājumi - darbiniekiem noteiktās dienās piegādāti materiāli un darba uzdevums, kuru tie veica mājās.
Patlaban situācija mainījusies. Uzņēmuma Workingday mārketinga direktors Māris Silinieks Dienai stāsta: «Šādu vakanču īpatsvars publiskajā telpā nav liels. Darba devējs sākumā vēlas notestēt un apmācīt darbinieku klātienē. Arī pašam darbiniekam ir jāpierāda sava pašdisciplīna un spēja mobilizēties darbam no mājām.» Tajā pašā laikā M. Silinieks atzīst, ka šāda sadarbības forma pamazām kļūst populārāka. To veicina arī tehnoloģiju attīstība - iespēja datus glabāt «mākonī», rīkot konferences zvanus internetā, koplietot dokumentus un piekļūt tiem no mobilajām ierīcēm.
Iztrūkst komandas gara
Darba devēji attālinātā darba iespējas vērtē dažādi. Tulkošanas uzņēmuma Skrivanek mārketinga direktore Agnese Birnbauma-Eglīte Dienai stāsta, ka attālināti strādā daudzi štata darbinieki un visi ārštatnieki, starp kuriem ir arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Arī starptautiskā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Exigen Services valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts Dienai atklāj, ka uzņēmumā daudzi darbinieki pāris dienas nedēļā strādā no mājām. «Man galvenais ir rezultāts, nevis darba laiks un vieta. Tajā pašā laikā ļoti svarīgs ir darbs komandā, radoša gaisotne, kurā tiek ģenerētas idejas un rasti kopīgi risinājumi problēmām. Tādēļ arī tiem darbiniekiem, kuri strādā no mājām, obligāta prasība ir reizi nedēļā ierasties uzņēmumā. Attālinātā darba pluss ir cilvēku ērtības, mīnuss - iztrūkst komandas sajūtas un radošas gaisotnes, kurā dzimst ģeniālas idejas. Tādēļ es atbalstu attālinātu darbu, bet saprāta robežās,» uzsver I. Puksts.