Turpmāk reizi mēnesī līdz pat augustam ielūkosimies arī citu zinātnes jomu jaunpienācēju pieredzē, kā viņiem sokas ar darba atrašanu savā specialitātē.
Augstskola kā starpnieks
«Pagadījos īstajā laikā un vietā,» saka Arta Bārdule, kas absolvējusi Latvijas Universitātes bakalaura programmu ķīmijā un jau otrā kursa sākumā sāka strādāt Latvijas valsts mežzinātnes institūtā Silava. «Pēc pirmā kursa bija iespēja mazliet pastrādāt [Ķīmijas] fakultātē, un tieši tad tur ieradās mans tagadējais priekšnieks un painteresējās - vai kāds students negrib Silavā būt laborants?» Arta gribēja. Pēc trim gadiem viņa kļuva jau par zinātnisko asistenti, kopš pērnā gada ir pētniece. Arī ķīmijas studijās LU nu tikusi līdz doktorantūrai.
Arta nodarbojas ar meža atjaunošanas un ieaudzēšanas pētījumiem, analizē vides paraugus, uzrauga kvalitātes kontroli laboratorijā. Topošajiem ķīmiķiem darba iespējas ir ļoti plašas, viņa teic. Pati, sākot studijas LU, par tām pat bijusi pārsteigta. Starp Artas kursabiedriem bezdarbnieku neesot, viņi strādā Organiskās sintēzes institūtā, Koksnes ķīmijas institūtā, SIA Rīgas ūdens, a/s Grindeks, Olainfarm u. c., arī augstskolās un kā ķīmijas skolotāji skolās. Tas, ka LU ķīmija ir akadēmiskā studiju programma, neesot šķērslis iekļūšanai darba tirgū, jo mācības dod krietnu pieredzi laboratorijās, arī studiju darbi lielākoties top sadarbībā ar konkrētiem darba devējiem, Arta stāsta. «Šobrīd darba tirgus Latvijā ir tāds, kāds ir, bet, salīdzinot ar citām nozarēm, ķīmiķiem atrast darbu, manuprāt, ir vieglāk. Bieži vien uzņēmumi un institūti augstskolās izvaicā pasniedzējus par perspektīvākajiem studentiem,» viņa norāda uz veiksmes atslēdziņu, tomēr uzsver, ka pat pie šādas «lutināšanas» ķīmijas studentiem sevi jācenšas pierādīt jau no pirmajiem kursiem - «ka esi darboties gribošs, ar interesi par to, ko dari, ar iniciatīvu». Tikai tad labā reputācija caur pasniedzējiem nonāks līdz darba devējiem.
Par tevi necīnīsies
Vēl striktāk uz to, ka ķīmiju studējošajiem par darba iespējām tomēr jāpacīnās, norāda Jekaterina Kučinska, kas beigusi ķīmijas tehnoloģijas bakalaurus Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē un patlaban studē maģistrantūrā. «Nozarē jau ir daudz pieredzējušu speciālistu, uzņēmumi arī tā nepaplašinās, lai visu laiku vajadzētu jaunus darbiniekus. No studiju biedriem esmu dzirdējusi - lai tiktu labā uzņēmumā, jābūt teicamniekam. Vairāk darba iespēju un variantu ir laboranta līmenī, nevis augstākos amatos,» stāsta Jekaterina. «Bet darba gaitas jāsāk no mazumiņa un galvenais - pēc iespējas ātrāk, nevajag atlikt uz pašām studiju beigām. Tad arī mācības labāk padodas.» Jauniete iesaka savu gribēšanu strādāt pašiem pieteikt nozares uzņēmumos. «Tā darbu atraduši daudzi. Neviens uzņēmums tevi neaicinās, par tevi necīnīsies, īpaši, ja vēl esi students,» viņa saka, tomēr atzīst, ka darba devēji mēdz lūgt RTU pasniedzēju rekomendācijas par izcilniekiem.
Pati Jekaterina uzreiz pēc bakalaura beigšanas sāka strādāt SIA LaboChema Latvija, kas tirgo ķīmiskās vielas, reaģentus un piederumus laboratorijām. Par vakanci informēja kursabiedrs, kas tur jau strādāja. Pirms tam Jekaterina bija bijusi vecākā laborante RTU Silikātu materiālu institūtā, bet tad aizbraukusi Erasmus apmaiņas studijās uz Poliju, un pēc atgriešanās jau bija jāmeklē cita darbavieta. LaboChema Latvija Jekaterinas uzdevums ir reaģentu tirdzniecība. Mazliet gan esot žēl, ka tas nav «īsts» ķīmiķa darbs, taču tieši iegūtās izglītības dēļ izdodas labāk palīdzēt klientiem. «Man pagaidām arī pietiek ar to, ka paralēli saistībā ar maģistra darbu esmu ķīmijas tehnologa praksē SIA Sakret -tur padarbojos laboratorijā,» Jekaterina saka.
Doktorantus grib vairāk
LU un RTU, kur iespējams studēt ķīmiju, oficiāla statistikas apkopojuma par absolventu gaitām darba tirgū nav, tomēr starp beidzējiem neesot arī bezdarbnieku. LU Ķīmijas fakultātes dekāne Anda Prikšāne stāsta, ka specialitātē strādā 90% ķīmijas programmās studējušo, pārējie daži aiziet savā biznesā. Arī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras profesore Māra Jure teic, ka 80% RTU ķīmijas studentu strādāt specialitātē sāk jau studiju laikā. Bez darba nepaliek arī tie, kas to sāk meklēt pēc izlaiduma, jo pieprasījums nozarē ir liels. «Jautājums tikai - cik pats esi spējīgs un gribošs šajā jomā strādāt,» viņa saka, taču piebilst, ka pat visvājākie studenti nokļūst labās darbavietās, jo ķīmijas priekšmets veicina loģisko domāšanu un pedantismu, kas noder visur. Ir arī daudz darbavietu saistībā ar ES prasību un regulu ievērošanu pārtikas un citās jomās, kur ir saskare ar ķīmiskiem reaģentiem.
Lielākais RTU ķīmiķu «noņēmējs» ir Organiskās sintēzes institūts, kura pieprasījumu pat neizdodoties apmierināt, sevišķi attiecībā uz doktorantiem. «Viņi prasa 10 gadā, bet mēs uzņemam tikai divus, jo vairāk nav budžeta vietu,» saka M. Jure. A. Prikšāne no LU stāsta, ka pēdējos gados interese par ķīmijas doktorantūru gan aug acīmredzami, tāpat tendence ir studēt doktorantūrā ārzemēs - vietu LU visiem gribētājiem nepietiek, turklāt daudzus uzrunā pašas ārvalstu augstskolas, kurās jaunieši pabijuši Erasmus ietvaros. «Par mūsu studentiem ir interese, jo viņi ir strādātspējīgi,» saka A. Prikšāne.
Ķīmijas nozarē un ķīmiķu sabiedrībā viss - uzņēmumi, institūti, augstskolas - ir savstarpēji saistīts gan sadarbības, gan komunikācijas saitēm un svarīgi ir personīgie kontakti. «Tā vienkārši CV uz dažādiem pieprasījumiem sūta reti kurš,» teic A. Prikšāne. Tieši balstoties uz nozares pieprasījumu, ķīmijas bakalaura studiju programma pērn atjaunota arī Daugavpils Universitātē. Iepriekš tāda eksistējusi līdz 90. gadu beigām, tad apsīkusi, taču tagad DU materiālā un zinātniskā bāze, kā arī sadarbība ar konkrētiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Iecavnieks, kam eko eļļu, laku un krāsu ražošanai arvien vairāk nepieciešami ķīmiķi, likusi izšķirties par programmas reanimēšanu. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra arī uzvarējusi lielā starptautiskā projektā fluorescentu vielu sintezēšanā farmācijas nozares vajadzībām, stāsta katedras asociētais profesors Mihails Gorskis. Tiesa, DU ķīmiķu būs tik, cik studiju budžeta vietu, jo reģiona jaunieši nav gatavi mācīties par maksu.