Spilgtākais piemērs ir tehnoloģiju «pērle_»_ Ludzas slimnīca, kuras par valsts garantēto kredītu celto trīs operāciju zāļu korpusu pilnībā atklāja tikai pavasarī, taču no septembra slimnīcā valsts diennakts neatliekamo palīdzību neapmaksā. Operāciju zāles nav noslogotas, tajās nedēļā notiek vien sešas maksas operācijas, _Diena_ uzzināja slimnīcā.
«Pagaidām nekāda tehnoloģiju migrācija no slimnīcas uz slimnīcu nav novērojama,» izņemot plaušu ventilācijas aparātu, ko Bauskas slimnīca iznomājusi Vaivaru rehabilitācijas centram, saka Armands Ploriņš, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs. Šis aparāts slimnīcai ir lieks, no septembra tā neatliekamo palīdzību sniedz minimālā apjomā. A.Ploriņš arī saka - dārgajām tehnoloģijām amortizācijas laiks ir četri pieci gadi, turklāt pārveidotās slimnīcas, piemēram, diagnostikas iekārtas varēšot izmantot ambulancēs.
«Sienās ir īpaši paneļi, gan operāciju zālēs, gan reanimācijā, tie ir nepieciešami, lai neveidotos mikrobi. Laminārās gaismas plūsmas, īpašas operāciju zāles lampas,» slimnīcas moderno aprīkojumu sauc tās vadītājs Juris Atstupens. Tehnoloģijas pārdot slimnīca negrasās, vēl tiek meklēti veidi, kā tās nodarbināt. Ludzas un Rēzeknes pašvaldības plāno runāt par iespējamu apvienības veidošanu ar Rēzeknes slimnīcu. Te J.Atstupens uzreiz saka - apvienība iespējama tikai tad, ja Ludzas slimnīca saglabās vismaz ķirurģijas profilu un interno medicīnu. Rēzeknes slimnīcas vadītājs Jānis Jukna norāda, ka arī Rēzeknei ir nocirpts finansējums un iztikšana grūta, funkciju dublēšana, abās slimnīcās atstājot vienādas, no ekonomiskā viedokļa «būtu bezatbildība». Tiesa, viņš uzskata - Rēzeknes slimnīca varētu Ludzai pilnībā nodot specifiskus profilus, piemēram, LOR, acu operācijas. Ja sarunas nevedīsies, Ludzas slimnīca plāno attīstīt maksas pakalpojumus.
Jautāts, kādēļ valsts garantēja četru miljonu latu kredītu Ludzas slimnīcai, kura krasi samazinātā finansējuma dēļ vairs nespēj to samaksāt, A.Ploriņš sauc to par «upuri globālajai ekonomiskajai krīzei» - 2006.gadā neviens neesot varējis iedomāties, ka būs krīze un slimnīcu nāksies svītrot.
Rīgas 1.slimnīcas lielākie tehnoloģiju lepnumi ir novembrī par 850 000 latu iegādātais angiogrāfs (pārsvarā no maksas pakalpojumos gūtas naudas) un 2007.gadā par līdzīgu summu pirktais datortomogrāfs, kur naudu deva ne vien Rīgas dome (RD) un slimnīca pati, bet Ls 400 000 piešķirti arī no valsts budžeta. Par datortomogrāfu slimnīca ir pilnībā norēķinājusies, par angiogrāfu vēl jāmaksā Ls 230 000. Krasi samazinātā finansējuma dēļ slimnīca jaunus pacientus uzņem vienīgi pāra datumos, no 1.janvāra valsts par neatliekamo palīdzību līgumu neplāno slēgt.
Slimnīcas īpašnieces RD veselības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Rempe pieļauj, ka vairumu tehnoloģiju arī nākamgad varēšot izmantot ambulancē vai dienas stacionārā. Ja kādas tehnoloģijas paliks pāri, tās piedāvāšot citām slimnīcām, ja tām nevajadzēs - nodošot izsolē vai iznomāšot citām ārstniecības iestādēm. 1.slimnīcas vadītāja vietnieks Juris Žarinovs piekrīt - datortomogrāfu, rentgena aparātus un vēl vairākas citas iekārtas varēs izmantot ambulancē, tiesa, nedaudz sarežģītāk varētu būt ar angiogrāfu. Ja apstākļi būs pavisam spiedīgi, to nākšoties pārdot.