Bandītseriāla scenārijā gluži labi iederas arī pagājušajā nedēļā notikusī LK administratīvās ēkas norobežošana ar žogiem un melnu, necaurredzamu polietilēnu un kārtējā akcionāru pilnsapulces pārcelšana.
Tas, kam noteikti nevajadzētu iederēties seriālā par tranzītbiznesmeņu ietekmes dalīšanas kārtējām peripetijām, ir labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) mēģinājumi ietekmēt notikumu gaitu. LK akcionāru pilnsapulces priekšvakarā ministrs pēkšņi izplatīja paziņojumu presei. Paužot satraukumu par a/s Ventspils nafta vēlmi samazināt LK padomes locekļu skaitu, U. Augulis norādīja: «Mainot LK statūtus Ventspils naftas pieprasītajā nelikumīgajā redakcijā, Latvijas valstij vairs nebūtu iespēju realizēt savas privatizācijas noteikumos un līgumā nostiprinātās tiesības LK pārvaldē.» Lai arī U. Augulis apgalvo, ka jautājums tiek nevajadzīgi politizēts, ir nopietns pamats uzskatīt, ka ministra satraukums saistīts gan ar faktu, ka LK tiek uzskatīta par vienu no pēdējiem ZZS premjera amata kandidāta Aivara Lemberga ekonomiskās ietekmes bastioniem, gan ar faktu, ka par valsts interešu pārstāvniecību LK padomē rūpējas Kārlis Boldišēvics. Viņš šogad Latvijas Zemnieku savienībai ziedojis 500 latu, bet U. Auguļa pārstāvētajai ZZS - 2100 latu. Jau pavasarī bija zināms, ka a/s Ventspils nafta akcionāra Vitol Group uzmanību piesaistījis fakts, ka LK padome izmaksā ļoti dārgi. Triju gadu laikā padomes locekļiem algās izmaksāti 5 miljoni latu. Pērn, kad LK cieta miljonos mērāmus zaudējumus, padomes locekļu algām tika iztērēti vairāk nekā 1,3 miljoni latu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) turējumā patlaban ir nodoti 10% LK akciju, tomēr ir pamats uzskatīt, ka nedz šīs, nedz citas privatizēto uzņēmumu akcijas būtisku papildinājumu valsts pensiju speciālajā budžetā neienes. Proti, VSAA publiskajā gada pārskatā par 2009. gadu ir norādīts, ka ieņēmumi no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāldaļām bijuši tikai nieka 44,3 tūkstoši latu, tostarp dividendes - 32,4 tūkstoši latu. Tātad - LK padomes locekļi, kas rūpējas par valsts interešu ievērošanu, algās varētu būt saņēmuši vairāk nekā sociālais budžets ir saņēmis dividendēs. Tieši pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un tā dēvēto valsts interešu pārstāvju atalgojuma samēru U. Augulim vajadzēja nopietni apsvērt pirms iejaukšanās LK padomes locekļu skaita apspriešanā. Citādi izskatās, ka neba nu valsts intereses šoreiz rūp ministram.