«Depozīts jeb slēpts dārgumu krājums ir vērtīgu priekšmetu kopums, kas parasti ir slepus noglabāts zem zemes un tiek meklēts ar metāla detektoriem, bet mans slēptais dārgums ir darbi, kas glabājas darbnīcas plauktos un bēniņos,» savas jaunākās ekspozīcijas nosaukumu skaidro Olga Šilova, kuras izstādē ir aplūkojama divdesmit viena skulptūra. Tās ir tapušas laika periodā no 1992. līdz 2016. gadam.
«Tas bija interesants un vienlaikus riskants process,» par šādas retrospekcijas realizēšanu stāsta tēlniece un atklāj savu bažu iemeslu, «vai darbi nebūs novecojuši, kā tie visi sastiķēsies kopā vienotā izstādē...» Ekspozīcijā ir satikušies izstiepti ažūri cilvēciņi, stilizēti dzīvnieciņi un abstrakcijas - atšķirīgi darbi, bet kuros visos ir saskatāms mākslinieces neatkārtojamais rokraksts.
«Olgas Šilovas tēlniecība ir privāta, filigrāni izsmalcināta un emocionāla,» tā par mākslinieces daiļradi savulaik ir izteikusies mākslas kuratore Daiga Rudzāte. Tēlnieces darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, bet diendienā tos var sastapt pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāles (Ziedonis, 2014), pie Swedbank centrālās ēkas (Rīgas torņu skaitītājs, 2007) un citās vietās Latvijā.
Ekspozīcija Cēsu izstāžu namā piedāvā ceļojumu Olgas Šilovas daiļradē, kas aizsākas ar tēlnieces radīto vīrieša un sievietes bronzas skulptūru Viņš un viņa (1992). Tā ir tapusi uzreiz pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas absolvēšanas, kur ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslā (šobrīd Olga Šilova ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore - red.).
«Mēs dzīvojām mājā, kur bija kamīns,» atceras māksliniece, ieskicējot pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tapušo darbu rašanās impulsus. «Es smērēju plastilīnu uz vatmaņa un sildīju pret kamīnu, tauki iesūcās papīrā, un radušās kontūras es akcentēju ar zīmuli, kopš tā laika virsmas kā medus ir palikušas manā daiļradē uz visu dzīvi - šķietami staipīgas un lipīgas,» raksturo tēlniece.
Savukārt visjaunākais izstādē Depozīts aplūkojamais darbs ir Olgas Šilovas radītā skulptūra ar nosaukumu Nīke, kura pabeigta šogad. Zaļā jeb «Vecrīgas jumtu krāsas» sievietes figūriņa ar paceltu zobenu labajā rokā un vairogu kreisajā rotā arī ekspozīcijas plakātu. Tā ir «paturpināta» no 2009. gadā tapušā darba, uzvaras dievietes galvas, kas savulaik ir bijusi eksponēta izstādē Tēlniecība galerijā Māksla XO.
«Šajā darbā es nodevos eksperimentiem ar zaļo patinu,» par savu jaunāko skulptūru stāsta Olga Šilova, kura novērojusi tās uzvedību, lai iegūtās zināšanas varētu izmantot jau sava lielizmēra darba Leste patinēšanai, ko māksliniece ir radījusi stilizētas zivs formā (vārds «leste» no līvu valodas tulkojams kā «bute» - red.) un kuru sākotnēji ir bijis iecerēts novietot Līvu laukumā Vecrīgā, atgādina tēlniece.
Pirms astoņiem gadiem šis vides objekts ir ticis atliets bronzā, bet visu šo laiku ir nostāvējis Jūrmalas darbnīcas teritorijā zem nojumes. «Šovasar es to pārveidoju par polietilēna šķūni - no malas izskatās, it kā mēs būtu sākuši audzēt tomātus,» smejoties piebilst Olga Šilova (šī lielizmēra darba tapšanas process ir iemūžināts fotogrāfijās, ko var aplūkot mākslinieces interneta vietnē www.olgasilova.lv).
Pēc ilgstošas peldēšanas neskaidrības ūdeņos Leste iegūs ne tikai jaunas krāsas - zili zaļi baltas, kā atsauce uz Līvu karogu -, bet arī jaunu mājvietu, ko māksliniece ir nolūkojusi kopā ar arhitektu Rolandu Bruzguli. Jau tuvākajā laikā šī skulptūra tiks uzstādīta Spīķeru kvartāla promenādē un svinīgi atklāta Rīgas svētkos, kas šogad norisināsies no 12. līdz 14. augustam.
«Deviņdesmit procentus no saviem darbiem es iztēlojos lielus - pat savus mazos darbus sirds dziļumos es veidoju lielus,» sarunā ar laikrakstu Diena atzīst Olga Šilova. «Es nogurstu no sēdēšanas pie sīkplastikas, man gribas kustēties - staigāt apkārt savām skulptūrām un veikt brīvākas darbības -, viss mans ķermenis prasa lielizmēra darbus,» paskaidro māksliniece.
Kas, kur, kad