Šis solis sperts pareizā virzienā, uzskata aptaujātie satiksmes speciālisti, vienlaikus norādot, ka sabiedriskā transporta priekšrocības nav izmantotas pietiekami. To vairums partiju sola labot nākamajā domes sasaukumā.
Četras prioritātes
Pirms iepriekšējām vēlēšanām partiju piedāvājumā dominēja solījumi samazināt transporta sastrēgumus, ceļot vērienīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tiltu, Ziemeļu šķērsojumu, Austrumu maģistrāli. Kā apgalvo domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK), kurš pirms stāšanās mēra amatā pildīja par satiksmes jomu atbildīgā vicemēra pienākumus, jaunu centra apvedceļu nodrošināšana kļuva par vienu no šīs domes prioritātēm. Ir pabeigts Dienvidu tilts, Augusta Deglava ielas pieslēgums Lubānas ielai ar rotācijas apli, Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojums, sākta Austrumu maģistrāles un Dienvidu tilta pievedceļu būvniecība, kā arī tiek plānots Ziemeļu koridors. Pēc J.Birka teiktā, starp prioritātēm bijusi arī satiksmes drošības palielināšana, apgaismojot gājēju pārejas, uzstādot ātrumvaļņus un rekonstruējot krustojumus, sabiedriskā transporta modernizēšana, kā arī veloceliņu izbūve. Satiksmes jomai atvēlētie līdzekļi kopumā pieauguši no 58 miljoniem latu 2005.gadā līdz 131 miljonam pērn.
Lai arī «finansējums infrastruktūras objektiem bijis tāds, kā nekad agrāk», šie ieguldījumi nespēja dot tūlītēju atdevi cīņā ar automašīnām. To skaits trīs četros gados palielinājies par 30 tūkstošiem. Samilzušo problēmu dēļ 2007.gada nogalē pat sašūpojās toreizējā Satiksmes departamenta vadītāja Ivara Zarumbas krēsls. Domes vadība pārmeta, ka viņš veiksmīgi strādājis ar ilgtermiņa lietām, taču nespējis domāt par īstermiņa aktivitātēm. Rezultātā divās nedēļās tapa sastrēgumu mazināšanas plāns, kas paredzēja vairākus tūlītējus risinājumus.
«Ieviesām sabiedriskā transporta joslas, arī cenu celšana maksas stāvvietās bija nolūkā mazināt pārvietošanos ar privāto auto,» skaidro Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK). Atsevišķās vietās centrā tika likvidētas stāvvietas, mainīts automašīnu novietojums no tā saucamās skujiņas uz paralēlu brauktuvei, ierobežoti vai aizliegti kreisie pagriezieni, stingrāk kontrolēti kravas transportlīdzekļi. Izņemot dažus pasākumus, lielākā daļa plāna ir realizēta, uzskata Satiksmes departaments. Kavējas sabiedriskā transporta joslu ierīkošana Raiņa bulvārī, jo par to jāvienojas ar vēstniecībām, kā arī Uzvaras bulvārī, uz Akmens tilta, 11.novembra krastmalā un Krasta ielā, jo jāveic tramvaja sliežu ceļa pielāgošana.
Kā nederīgus dome atmeta speciālistu un autovadītāju ieteikumus ieviest reversīvās joslas, preču piegādi un atkritumu izvešanu organizēt naktīs, valsts un pašvaldību iestādēs par stundu pārcelt darba laiku.
Vilciens vēl neapgūts
«Jādod cilvēkiem iespēja vēl plašāk izmantot sabiedrisko transportu,» saka Rīgas Tehniskās universitātes profesore Ija Niedola, norādot uz nepietiekamu darbu šajā virzienā. «Ar sabiedriskā transporta joslām vien ir par maz, vajag drošāk to lietu risināt. Protams, tā ir nepopulāra pieeja, jo sākumā palielina automašīnu rindas, taču beigās pilsēta tikai iegūs,» norāda profesore. Tāpat pilsētā nepietiekami integrēts dzelzceļa tīkls: «Ar vilcienu no Pārdaugavas līdz pilsētas centram var nokļūt 6-9 minūtēs. Ar auto to nevar.» I.Niedola iesaka saskaņot vilciena grafiku ar tramvaju, trolejbusu un autobusu kustības sarakstu, turpināt ieviest jaunas sabiedriskā transporta joslas, veidot stāvlaukumus gan pie Rīgas robežas, gan tuvāk centram.
Par lielāko šī domes sasaukuma veikumu eksperti sauc Dienvidu tilta pabeigšanu, lai arī par to ir daudzkārt pārmaksāts. Pašvaldība arī aizkavējusies ar pievedceļu izbūvi, kā rezultātā Slāvu apļa rajonā veidojas sastrēgumi. «Kad darbi tiks pabeigti, ir cerība, ka tur kaut kas atslogosies. Protams, ja tas nesasprūdīs kaut kur tālāk,» saka satiksmes vadības eksperts Edmunds Bērziņš. I.Niedola atzīmē - lai gan transporta plūsma samazinājusies, uz tiltiem situācija joprojām ir nopietna: «Bez Ziemeļu koridora vai Hanzas tilta mēs jūtami nesamazināsim sastrēgumus pie tiltiem.»
Kritisks par paveikto ir televīzijas autoraidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots, kurš uzskata, ka dome izsprukusi sveikā, neko īpaši nedarot, jo sastrēgumi beigušies paši no sevis. Viņu visvairāk neapmierina būvnieku darbs: «Šmerļa iela drīz pēc pabeigšanas jau bija bedrēs, bet Slāvu apļa apvedceļa shēmas varēja vispār nebūt, jo tā labākajā gadījumā ir kaitnieciska un tikai rada sastrēgumus.»
Arī paši koalīcijas politiķi uzskaita nepadarītas lietas. «Neesam spējuši ar park&ride pavirzīties uz priekšu. Darbi netika ar pietiekamu enerģiju veikti,» atzīst domnieks Andris Ameriks (LPP/LC). Nav realizēts arī Ģertrūdes ielas savienojums ar Latgales priekšpilsētu, kaut gan projekts bija gatavs jau pirms četriem gadiem. Vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) atzīst, ka «mazākās ielas un iekšpagalmu segumi ir pamesti novārtā». Neizpildīts palicis arī LSDSP solījums, ka starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju kursēs prāmji. J.Dinevičs to skaidro ar iedzīvotāju protestiem pret iespējamo kravas transporta plūsmas palielinājumu, tomēr uzskata, ka no idejas nevajag atteikties. Savukārt partijai Jaunais laiks, pretēji iepriekš solītajam, nav izdevies samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā.
Vai skaitīs pasažierus?
Spriežot pēc partiju piedāvājumiem, jaunais domes sasaukums iedzīvotājus no automašīnām pārsēdinās sabiedriskajā transportā vai uz velosipēdiem.
Šādas prioritātes izvirza teju visas partijas. Tomēr parādās arī citas idejas, piemēram, LPP/LC joprojām koncentrējas uz vērienīgām transporta būvēm, solot visus galvenos krustojumus pārbūvēt divlīmeņu šķērsojumos, VEF tiltu paplašināt ar divām joslām un centrā izbūvēt pazemes un daudzstāvu stāvvietas, lai arī naudas šiem mērķiem pašvaldības budžetā nav. Andris Ameriks stāsta, ka partija izmantos publisko un privāto partnerību.
Deputāts Olafs Pulks (JL) piedāvā atļaut sabiedriskā transporta joslās braukt arī automašīnām, ja tajās bez šofera atrodas vēl trīs pasažieri. «Cilvēki būs kaut kā spiesti konsolidēties un sasēsties kopā,» pamato O.Pulks un piebilst, ka kontrolēt to varētu ar fotoradaru palīdzību. Viņš gan pieļauj, ka «cilvēki varētu krāpties un sēdināt lelles iekšā».
Sabiedrība citai politikai piedāvā ieviest pastāvīgu labo pagriezienu, kas ļautu nogriezties arī luksofora sarkanā signāla laikā.
E.Bērziņš šo ierosinājumu atbalsta un piebilst, ka tas diezgan veiksmīgi darbojas Lietuvā.
Savukārt LSDSP un Libertas.lv sola attīstīt ūdens satiksmi Daugavā. «Tiltiem prāmis nebūs nopietns atslogojums, bet iedzīvotājiem gan tas varētu būt izdevīgs,» komentē I.Niedola.