Mētrām ir jābūt
Helēna Kokorēviča lauksaimniecībai pievērsusies pagājušā gadsimta 90. gados. Pēc profesijas viņa ir krievu valodas skolotāja, kura pārmaiņu laikos nebijās izaicinājuma un 48 gadu vecumā iestājās biškopības tehnikumā, ko pabeidza ar izcilību, mācījās bioloģiskās saimniekošanas kursos, papildināja zināšanas bibliotēkā. «Ekoloģiski tīra vide un pārtika ir mana aizraušanās un dzīvesveids,» apliecina Helēna un stāsta, ka viņas vecāmāte bijusi dziedniece, zināšanas par ārstniecisko augu spēku apgūtas jau no bērna kājas. Helēna ved mūs uz dārzu skatīties, kā zied lavanda - fantastiska! Tiesa, to vajag stādīt aizvējā un ziemā piesegt, jo var izsalt. Taču mazliet cimperlīgais augs esot labs līdzeklis bronhu attīrīšanai.
Pašai saimniecei liels prieks par krūmmellenēm, kas nupat sākušas nogatavoties, un zaļo upeni, kas atvesta no Somijas. «Zaļā upene izskatās kā jāņoga, bet ar īstu upenes garšu un smaržu, tā ir vienīgā upene Eiropā, kas aug Somijā,» savu lolojumu raksturo Helēna. Taujāta, kādi ārstnieciskie augi būtu ieteicami seniora mazdārziņā, Helēna Kokorēviča sāk ar lofantu, kas grezni zied ziliem ziediņiem, - tas esot īsts jaunības eliksīrs, ieteicams šūnu atjaunošanai. Izžāvētu to lieto tējā, bet vasarā, kad augs zaļo, tējai pietiekot ar vienu lapiņu. «Vēl iesaku dārzā audzēt majorānu - tas noderēs gan kā garšaugs, gan ārstniecības augs vielmaiņai. Estragons attīra asinis, der gurķu, patisonu, kabaču marinēšanai un skābēšanai. Timiāns būs labs gaļas ēdieniem. Labs garšaugs ir salvija, turklāt spēcīgs kā ārstnieciskais augs, ja izmanto kopā ar kumelītēm, piemēram, sāpošam kaklam. Ja mājās nav lauru lapu, to vietā es lietoju salviju, bet ja nav piparu, to vietā izmantoju pupu mētru. Šajos garšaugos ir miecvielas, vitamīni, organiskās skābes - viss labums,» stāsta Helēna, uzsverot, ka dārzā noteikti jābūt dažādu veidu mētrām - ābolu mētrai, ananasu, Kubaņas, Ļeņingradas mētrai un citām, ko var izmantot tējās un kas palīdz kuņģa un zarnu trakta darbības, ēstgribas uzlabošanai. Taču tējas ir jāmaina, viena veida tēju ieteicams dzert no septiņām līdz desmit dienām, ne ilgāk.
Noder arī dāvināšanai
Helēna turpina iepazīstināt ar savu kolekciju: «Dobē jābūt kliņģerītei, kas palīdz pret iekaisumiem, ehinācijai - indiāņi šo ziedu uzlējumu lietoja gan galvas sāpēm, gan kuņģim. Ķīnas tragants ir pretvēža līdzeklis - tā saknes ir labas vēža profilaksei; tāpat arī pēdlape - pavasarī zied skaistiem baltiem ziediem, tai ir dekoratīvas lapas. Vēl katrā dārzā noteikti jābūt dievkociņam, tā ir mājas svētība. Saka - ja cilvēks aiziet aizsaulē, ar dievkociņu vajag izkvēpināt istabu, lai aizgājējs otrā dzīvē ir laimīgs.» Seniore norāda arī uz ēdamo amarantu - lapiņas var sagriezt salātos, bet rūta noderēs kā pretsāpju līdzeklis - ja sāp galva, lapiņu saberzē un ierīvē deniņos.
Gaiķu saimniecei patīkot smaržīgās zālītes sapildīt linu maisiņos - var likt lavandu, lofantu, salviju, biškrēsliņu, dievkociņu. «Man šis dārziņš kalpo visādām vajadzībām - tējām, pie ēdieniem, smaržīgiem spilventiņiem. Turklāt tas ir labs hobijs un pensijas vecuma cilvēkiem aizvieto rūpes par dāvanu pirkšanu - ir taču tik patīkami otram uzdāvināt stādiņu, kāda viņam nav. Kaut vai muskatsalviju - nogriež trīs ziedus un uzdāvina, cilvēki brīnās un domā, ka tas ir kāds importa augs,» iesaka Helēna.
Marinādei jāņogas
No pašas izaudzētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem Helēna Kokorēviča sezonā saražo ap 500 litriem sulas, ievārījuma, biezeņu, salātu. Viņai ir četras siltumnīcas, kurās aug aptuveni 100 tomātu šķirnes, gurķi, čili, paprika. Ir arī ķirbji un kabači. Seniorei ir neskaitāmas recepšu grāmatas, bet viņa arī pati izdomā jaunas. «Man pašai vislabāk garšo lečo,» saka seniore un iesaka recepti, «ņem trīs kilogramus tomātu, vienu kilogramu paprikas un 100 gramus ķiploka. Vajadzēs 100-200 gramu cukura, vienu ēdamkaroti sāls. Ja vēlas, var pievienot 50-100 gramus eļļas. Tomātus noskalo, novelk miziņu, sagriež nelielos gabaliņos. Papriku atbrīvo no sēklām, sagriež iegarenos gabaliņos. Ķiplokus sasmalcina. Visus dārzeņus saber katlā un vāra 15 minūtes uz lēnas uguns, tad pievieno sāli, cukuru un vāra vēl trīs minūtes. Eļļu pievieno piecas minūtes pirms vārīšanas beigām. Karsto masu pilda izkarsētās burkās un noslēdz ar steriliem vāciņiem.»
Helēnai ir arī vēl kāds ieteikums - gurķus var marinēt jāņogu sulā. 0,7 litru burciņu pildīšanai jāņem divu ķiploku daiviņas, daži mārrutku gabaliņi, dilles, Ļeņingradas piparmētra un čili gabaliņš. Marinādei uz vienu litru ūdens ņem 500 gramu jāņogu sulas, četras tējkarotes sāls, divas tējkarotes cukura. «Tiem, kas nepanes etiķi un citronskābi, šis ir ļoti piemērots risinājums. Gurķi garšo mazliet īpatnēji - tie nav ne gluži marinēti, ne skābēti, bet sanāk ļoti garšīgi,» nebaidīties eksperimentēt mudina Helēna Kokorēviča.