Kas ir siltumnīcefekta gāzes (SEG), kā tās rodas, un kāpēc pasaule par to uztraucas?
SEG ir atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kuras absorbē saules siltumu, neļaujot tam nonākt atpakaļ atmosfērā. Līdz ar to rodas tā dēvētais globālās sasilšanas jeb siltumnīcas efekts. SEG koncentrējas atmosfērā un rada ap Zemi slāni, kas aiztur siltumu, tādējādi paaugstinās gaisa temperatūra. SEG var būt gan dabiskas, gan antropogēnas - cilvēku izraisītas. Pie SEG pieder oglekļa dioksīds (CO2), metāns, vienvērtīgā slāpekļa oksīds, kā arī fluorētās gāzes, kas ir dažādās saldēšanas iekārtās un gaisa kondicionētājos. Dabiskās SEG rodas, piemēram, vulkānu izvirdumos un gāzu apmaiņā starp atmosfēru un okeānu, kā arī elpošanas procesos. Tās SEG, kuru emisijas palielinās un par kurām uztraucas pasaule, ir cilvēka darbību izraisītas. Tā galvenokārt ir fosilā kurināmā sadedzināšana enerģētikā, tai skaitā transportā, kā arī cilvēka industriālā darbība un aktivitātes lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā.
Cik nopietna problēma ir SEG emisijas?
Tā ir diezgan nopietna problēma, ne velti emisiju ierobežošanai jāievēro gan starptautiskas, gan Eiropas Savienības (ES) saistības. Mums kā ES dalībvalstij saistoša ir Eiropas regula par mehānismu SEG pārraudzībai. Ja šādas regulas nebūtu, skaidrs, ka emisiju apjoms strauji pieaugtu, kaut vai tāpēc, ka aizvien pieaug automašīnu skaits.
Kāds ir SEG emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā?
2012. gadā tās bija 5,4 tonnas CO2 ekvivalentu uz vienu iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši maz, jo vidēji ES šis rādītājs bija vairāk nekā astoņas tonnas CO2 ekvivalentu uz iedzīvotāju.
Vai jaunākie pieejamie dati ir tikai par 2012. gadu?
SEG emisiju rādītāji ikgadēji tiek iesniegti Eiropas Komisijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai par kārtējo gadu mīnus divi gadi. Tātad šogad būs pieejami dati par 2013. gadu. Tā kā šogad ziņošanas procedūra ir kavēta tāpēc, ka pagaidām nestrādā kopējā ziņošanas formāta programma, tad gala informācija par 2013. gadu vēl nav pieejama.
Ko uzrāda 2012. gada SEG inventarizācijas ziņojums?
Visvairāk SEG emisiju Latvijā rodas enerģētikas sektorā - 65%. No tām 25% nāk no transporta, bet pārējās enerģētikas sektora nozares veido pārējos 40%, piemēram, emisijas no kurināmā stacionārās sadedzināšanas - enerģijas ražošana un siltumražošana, rūpnieciskā ražošana, kā arī citas nozares, kurās ietilpst valsts un pašvaldības institūcijas, uzņēmumi, mājsaimniecības un lauksaimniecība, mežkopība, zvejniecība. Otrs lielākais emisijas radošais sektors aiz enerģētikas ir lauksaimniecība. Rūpnieciskajos procesos un atkritumu apsaimniekošanā rodas salīdzinoši mazāk emisiju.
Kā tiek mērīts emisiju apjoms?
Emisijas kā tādas mērītas netiek, bet notiek to aprēķināšana. Par katra sektora emisiju aprēķināšanu atbild attiecīgo nozaru eksperti, kas apkopo datus no dažādiem avotiem par pārskata gadu. Informācija tiek saņemta gan no Centrālās statistikas pārvaldes, piemēram, par iedzīvotāju un mājlopu skaitu, gan no emisiju tirdzniecības sistēmas operatoriem, kā arī no dažādiem uzņēmumiem un LVĢMC datubāzēm. Kad šie dati apkopoti, notiek emisiju aprēķināšana saskaņā ar starptautiski noteiktām vadlīnijām.
Kas ir tie faktori, kuri nosaka to, ka Latvijai ir zemākas emisijas nekā vidēji ES?
Galvenais faktors ir tas, ka mums ir salīdzinoši zemāka rūpniecības aktivitāte, kā arī tas, ka mums ir ļoti daudz mežu, kas «apēd» lielu daļu emisiju.
Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju?
Līdzīgi. Tomēr jāuzsver, ka Latvijai ir viszemākais emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju no Baltijas valstīm. Latvijai ir 5,4 tonnas CO2 ekvivalentu uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijai tās ir 14 tonnas CO2 ekvivalentu. Saskaņā ar Konvenciju emisiju izmaiņas tiek skatītas attiecībā pret 1990. gadu. Mums šis emisiju samazinājums 2012. gadā ir par 58%, Igaunijai par 54%, Lietuvai - par 55%.
Līdz ar ekonomisko izaugsmi emisijas varētu pieaugt?
Tas atkarīgs no tā, cik lielā mērā enerģētikā un ražošanā tiks izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas, vai aizvien vairāk tiks izmantots bioloģiskais kurināmais, vai siltināsim mājas un vairāk izmantosim sabiedrisko transportu. Angliski ir jēdziens decoupling, kas nozīmē vienlaicīgu ekonomisko izaugsmi (iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu) un vienlaicīgu SEG emisiju samazināšanos. To var redzēt labāko valstu grafikos, kur IKP līkne iet uz augšu, bet emisiju līkne uz leju. Arī mūsu valstij jādomā tieši par šāda veida attīstību.
Kuras ES valstis ir līderos ar vismazāko emisiju apjomu?
Tās ir Somija un Skandināvijas valstis. Jo augstāks attīstības līmenis un labāk attīstīta zinātne, jo ekonomika ir draudzīgāka videi.
Vai ir noteikts kāds pieļaujamais emisiju apjoms, par kura pārkāpšanu draud sankcijas?
Emisiju samazinājumu starptautiskā mērogā regulē Kioto protokols. Saskaņā ar to Latvijai no 2008. gada līdz 2012. gadam emisiju apjoms bija jāsamazina par 8%. To mēs pilnībā izpildījām. Tagad sācies Kioto protokola otrais periods, kurā Latvija līdz ar visām pārējām ES dalībvalstīm apņēmusies līdz 2030. gadam kopīgi samazināt emisiju apjomu par 20%. Līdz šim mēs esam iekļāvušies noteiktajā emisiju apjomā, izpildot saistības 2013. gadā.
Kas ir tie būtiskākie pasākumi, kas būtu veicami, lai samazinātu emisiju apjomu?
Tā kā visvairāk emisiju rada enerģētikas sektors, tad vajadzētu koncentrēties uz emisiju samazināšanu tajā. Tas iespējams, būtiski samazinot fosilā kurināmā izmantošanu. Būtiski ir arī energoefektivitātes pasākumi.