Sava specifika
Aplūkojot Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā publicētās vakances, redzams, ka jumiķiem un betonētājiem piedāvā līdz pat 800 eiro lielu algu, būvdarbu vadītāju atalgojums ir no 1000 eiro un uz augšu. Tiesa, ir atsevišķas vakances, kur palīgstrādniekiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga, taču vairākos sludinājumos alga svārstās ap 500-600 eiro. Celtniekus meklē arī ar sludinājumu portāla SS.lv starpniecību. Uzkrītoši daudzos sludinājumos pierakstīts, ka lūgums cilvēkiem ar alkohola atkarību netraucēt.
Tajā pašā laikā šai nozarei ir sava specifika, kas ietekmē arī darbaspēka piedāvājumu. Būvniecībai ir raksturīga sezonalitāte - būvdarbu sezonas laikā vajag vairāk strādnieku, bet, sezonai beidzoties, iestājas tukšais periods, kad darba daudziem nav. Tāpat šī nozare ļoti lielā mērā ir atkarīga no publiskā sektora pasūtījuma, tam apsīkstot, kā tas ir noticis šogad saistībā ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) projektu naudas apguvē, būvniekiem ir problēmas ar darbu, proti, tā vienkārši trūkst. Vairāki uzņēmēji atzīst: tas, ka valstī publisko infrastruktūras objektu celtniecība notiek nevis vienmērīgi, bet kampaņveidīgi, rada labvēlīgus apstākļus būvniecības speciālistu emigrēšanai uz citām valstīm, jo cilvēki, kuriem nav citu ienākumu, tikai darba alga, nevar pusgadu vai pat gadu gaidīt, kad beidzot parādīsies darbs. Līdz ar to daļa būvniecības speciālistu no Latvijas jau aizbraukuši strādāt uz citām valstīm, un tas mūsu valstī radījis darbaspēka deficītu.
Labas rekomendācijas
Būvniecībā atšķirībā no citām nozarēm vismaz pagaidām ir nepieciešams arī mazkvalificēts darbaspēks jeb tā sauktie palīgstrādnieki. Savukārt lielākais darbaspēka iztrūkums ir tieši kvalificēto speciālistu jomā. Te gan jāteic, ka aptaujātie būvuzņēmēji pārsvarā raugās uz potenciālo darbinieku profesionālo pieredzi un prasmēm, mazāk uz formālo izglītību, turklāt daudzos gadījumos strādniekus gatavi apmācīt arī paši.
Būvkompānijas Arčers vadības padomnieks Imants Akmentiņš teic, ka visvairāk trūkst speciālistu, kas strādātu ar tā sauktajiem inženiertīkliem, ar ūdens un kanalizāciju sistēmas izveidi. Savukārt runājot par būvdarbu vadītājiem, I. Akmentiņš uzsver, ka galvenā esot pieredze un profesionālisms, tāpēc viņš par nepamatotu uzskata prasību, ka visiem būvdarbu vadītājiem jābūt ar augstāko izglītību. «Galvenais priekšnoteikums, pieņemot darbā cilvēkus, ir labas rekomendācijas vai ieteikumi. Faktiski bez ieteikuma mēs cilvēkus darbā neņemam, tāpēc mēs arī plaši nesludinām vakances. Turklāt jebkuram nopietnam būvdarbu vadītājam ir savi zināmie cilvēki, kurus piesaistīt darbiem. Mums uzņēmumā pastāvīgā darbā ir nodarbināti ap 80 būvniecības speciālistu, bet sezonas laikā mēs piesaistām vēl papildu darbiniekus. Protams, sezonalitātes faktors ir problēma tiem strādniekiem, kas nav pastāvīgā darbā, bet strādā kā ārpakalpojumu sniedzēji,» stāsta I. Akmentiņš. Pēc viņa teiktā, vidējā būvdarbu vadītāja alga ir ap 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet vienkāršiem strādniekiem - ap 500-600 eiro pēc nodokļu nomaksas. Arčera pārstāvis piebilst, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas nozari ik gadu pametot aptuveni 1000 nodarbināto, bet jauni darbinieki ienāk tikai pāris simtu.
Savukārt būvkompānijas RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš bilst, ka «šobrīd, kad industrijā kopumā būtiski samazinājies apgrozījums, mums, uzsākot jaunus projektus, nav akūtas problēmas iegūt labus, kvalificētus darbiniekus. Tomēr tas nebūt neļauj gulēt uz lauriem un paļauties uz to ilgtermiņā. Stratēģiski plānojam savu darbību un resursus, mūsu uzņēmumā netiek praktizēta fragmentārā nodarbinātība, vadoties pēc sezonalitātes.»
Trūkst arī darba
Arī būvkompānijas Ostas celtnieks, kas atrodas Ventspilī un nodarbina ap 200 strādājošo, Attīstības daļas vadītājs Kristaps Grīniņš teic, ka darbaspēka pieejamība ir visnotaļ problemātiska, «jo kvalificētu brīvu būvdarbu vadītāju tirgū vienkārši nav». K. Grīniņš uzsver, ka problēmas ar darbiniekiem būs grūti atrisināt tik ilgi, kamēr valstī nebūs izstrādāta vienmērīga publiskās infrastruktūras objektu būvniecības plānošana, kas nodrošinātu cilvēkiem darbu nepārtrauktību. Pašlaik, kad nereti gadās ieilgusi dīkstāve, cilvēki vienkārši aizbrauc strādāt uz citām valstīm, uzsver K. Grīniņš un arī atzīst - ja vien ir pasūtījumi, tad darbus var saplānot tā, lai mazinātu sezonalitātes riskus. Runājot par darbaspēka kvalifikāciju un prasmēm, Ventspils uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka vislabākie darbinieki ir tādi, kas ir pašu izaudzināti un apmācīti. Taujāts, vai Ostas celtnieks sadarbojas ar profesionālajām izglītības iestādēm, ņemot audzēkņus praksē, K. Grīniņš bilst, ka pagaidām šāda sadarbība neesot izveidojusies, taču, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, par to noteikti tikšot nopietni domāts.
Savukārt G. Āboltiņš-Āboliņš teic, ka jaunus darbiniekus meklē un atrod dažādos veidos - gan ar sludinājumu palīdzību, gan balstoties uz rekomendācijām un ieteikumiem. «Nereti labus jaunos speciālistus atrodam praktikantu vidū, ņemot vērā ne tikai viņu profesionālo sagatavotību, bet novērojot arī attieksmi pret darbu un komandu, kas ir būtisks faktors veiksmīgas tālākās karjeras attīstībā. Šobrīd novērojam, ka jaunie speciālisti aizvien vairāk novērtē un izkopj savu profesionālo atbildību, aizvien vairāk ieguldot savās zināšanās un nākot klajā ar ieteikumiem, kādas kompetences būtu nepieciešams stiprināt,» stāsta G. Āboltiņš-Āboliņš.
Nedaudz cita situācija ir uzņēmumā Siguldas būvmeistars, tā valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis stāsta, ka pašlaik visaktuālākā problēma ir nevis cilvēku trūkums, bet gan tas, kā nodrošināt darbiniekus ar darbu, lai nebūtu dīkstāves un cilvēki neizklīstu. J. Libkovskis arī norāda, ka neesot pareizi, ja valsts ekonomika tik ļoti lielā mērā balstās tikai uz ES naudas pieejamību, jo, kā zināms, tās apjoms pēc 2020. gada krasi samazināsies. Arī J. Libkovskis teic, ka ilggadējā pieredze rāda, ka vislabākie darbinieki ir pašu izaudzinātie un apmācītie.
Savukārt maza mēroga uzņēmējdarbības pārstāvis Sidnejs Šavdinis stāsta, ka apsverot domu savam biznesam atmest ar roku un strādāt kāda liela uzņēmuma paspārnē, jo labus darbiniekus piesaistīt neesot reāli. «Darba tirgū visu nosmeļ lielie uzņēmumi, kas var maksāt lielās algas. Tādam mazam uzņēmējam kā man, kuram nav vērienīga apgrozījuma un kurš nevar pārsolīt lielos uzņēmumus, atrast strādniekus ir tikpat kā nereāli. Strādnieku vienkārši nav,» savā pieredzē dalās S. Šavdinis.