Visos Elkor veikalos jau kopš 2012. gada pavasara pircējiem tiek piedāvāta iespēja par pirkumiem norēķināties arī ar eiro. Gadījumos, kad pircējs vēlas maksāt ar eiro, pirkuma cena tiek aprēķināta pēc Latvijas Bankas noteiktā lata - eiro valūtas kursa, pastāstīja Elkor veikalu tīkla valdes loceklis Ronalds Feldmanis.
Savukārt Statoil degvielas uzpildes stacijās ar eiro līdztekus dolāriem iespējams norēķināties jau vairāk nekā desmit gadu, norādīja Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis. Statoil iespēju norēķināties ne tikai latos saviem klientiem piedāvā jau kopš darbības uzsākšanas Latvijā pirms 20 gadiem. Toreiz degvielas uzpildes stacijās tika pieņemti Amerikas Savienoto Valstu dolāri, kā arī Zviedrijas kronas, taču, laikam ejot, pieprasījums pēc zviedru banknošu maiņas kritās, tāpēc norēķini šajā valūtā tika pārtraukti.
A. Eglītis atklāja, ka Statoil klienti šo ērtību vērtē ļoti atzinīgi, jo, uzpildot degvielu vai iepērkoties Statoil veikalā, apmaksu iespējams veikt eiro un atlikumu saņemt latos. Šobrīd apmēram no katriem 100 Statoil klientiem viens izmanto šo servisu, sacīja uzņēmuma pārstāvis.
Šī servisa nodrošināšanas papildu izmaksas veido atbilstošu kases sistēmu ieviešana un uzturēšana, inkasācijas izdevumi katram valūtas veidam atsevišķi, kā arī banku operācijas valūtu konvertēšanai, sacīja A. Eglītis. «Vai atmaksājas? Tas ir ieguldījums mūsu solījumā Vienmēr pa ceļam, tāpēc atmaksājas.»
Portāls Diena.lv novērojis, ka arī vairākos Rīgas centra un Vecrīgas bāros un restorānos maksājumus iespējams veikt eiro valūtā. Piemēram, vīna telpā Tinto šāda iespēja tiek nodrošināta, jo tā ir ļoti pieprasīta.
Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis skaidroja, ka lats kā likumīgā maksāšanas līdzekļa statuss nozīmē, ka nedrīkst atteikties pieņemt norēķinos Latvijā, bet tas neliedz darījuma pusēm brīvi vienoties par citu darījuma valūtu, piemēram, eiro, un pieņemt to norēķinos. Dažs degvielas tirdzniecības tīkls vai veikali tūristu bieži apmeklētās vietās tā mēdz rīkoties jau tagad, aprēķinot, ka tajā ir izdevīgums - atmaksājas tam nepieciešamie papildu ieguldījumi.
Taču lielāku daļu tautsaimniecības - uzņēmumus un valsts iestādes - jau šobrīd pārorientējot norēķiniem eiro, izmaksas tiktu attiecinātas uz ikvienu tirgus dalībnieku, ieskaitot mazus privātos uzņēmumus. Tādēļ, kā norāda M. Grāvītis, šādai iespējai ir pretargumenti - tas nav saimnieciski pamatoti, jo diez vai esam tik bagāti, lai varētu atļauties to, ko savulaik nejaudāja finansēt vecās ES dalībvalstis. «Tas drīzāk apdraudētu, nekā tuvinātu pilnvērtīgu pāreju uz eiro pēc kritēriju izpildes un uzaicinājuma pievienoties eirozonai,» sacīja M. Grāvītis.