Ideja par Baltijas storu atjaunošanu jūrā radās Vācijas zivjaudzētājiem, tiem pievienojās Polija, vēlāk Lietuva un tagad arī Latvija, Dienai pastāstīja Tome vadītājs Ivars Putviķis. Ārvalstu līdzšinējā pieredze šīs sugas atjaunošanā ir pozitīva. Baltijas storu populācija tika iznīcināta galvenokārt augsti vērtēto melno ikru dēļ, šīs zivis tika pārmērīgi zvejotas, nelabvēlīga ietekme bija arī piesārņojumam. Pēdējais nozvejošanas gadījums fiksēts 1996. gadā Igaunijā pie Muhu salas. Taču Baltijas storēm identiskas zivis mīt trīs Ziemeļamerikas upēs. Daugavā plānots izlaist 200-300 gramu smagus zivju mazuļus, identifikācijai pie to muguras spuras piestiprināta piekarzīme. Vienas Baltijas stores izaudzēšana maksājusi aptuveni Ls 2,5, izmaksas segtas no zivjaudzētavas ienākumiem par mazuļu realizāciju. I. Putviķis aicina cilvēkus ziņot, ja gadās noķert šādu zivi, nofotografēt to un saudzīgi palaist atpakaļ. Baltijas store var nodzīvot pat 60 gadu, būt līdz 4,3 metriem gara un sasniegt 368 kilogramu svaru. Zivis līdz trim gadiem dzīvo upē, bet pēc tam dodas uz jūru, lai, sasniedzot 6-10 (tēviņi) vai 10-20 gadu (mātītes) vecumu, atgrieztos un iznērstu ikrus. Baltijas stores nārsto 4-6 metru dziļumā, tāpēc tām ir pietiekami daudz piemērotu nārsta vietu Daugavā pirms Rīgas HES, uzskata I. Putviķis un norāda, ka šīs ieceres pamatā ir «vēlme atgriezt dabai atpakaļ to, ko cilvēks no tās paņēmis».
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe gan, vērtējot šo ieceri, vēlētos uzzināt tās zinātnisko pamatojumu, kā arī uzskata, ka būtiskāk ir atjaunot esošās sugas.