Kā stāsta E.Vasilevskis, katrs LKF kopas _Pūdnīku skūla_ izdedzinātais ceplis atšķiras ar kaut ko īpašu, šis esot veltīts podnieku draugiem un atbalstītājiem. «Mēs padomājām, lai viņiem nevajadzētu skraidīt uz _Maksimu_, Ziemassvētku dāvanas meklējot. Ziemassvētku tematikas gan uz podiem nav, Santa Klausus nemeklējiet, bet dāvināt vienalga var. Ko teiktu podnieks, ja viņam Ziemassvētku vecītis atnestu podus? Būtu priecīgs, jo parasti tā sanāk, ka podniekam mājās trauku trūkst,» smaida Evalds.
Jākurina visu nakti
Ilmārs stāsta, ka ceplis jākurina 12-15 stundu, kā nu kuro reizi, vislabāk ar skujukoku malku. «Ja nav slinkums runāt par mākslu un politiku, un citām lietām, tad var visu nakti pie cepļa nosēdēt, vakarā iekūri, no rīta jau var ņemt ārā podus. Sākumā vismaz kādas sešas stundas ir jāpieskata, kamēr tā visa masa ar podiem sasilst. Aukstums? Nav ne vainas, ja vēl paņem kādu Garo Jāni, labāk, protams, vietējo ražojumu, ja nav, tad var arī ar skotu iztikt,» podnieki šķelmīgi nosmejas. Pūdnīku skūlas meistari darina melno jeb svēpēto keramiku, tomēr gan Evalda, gan Ilmāra trauki nebūt nav vienveidīgi melni, uz to sāniem atvizmo gan varavīkšņaini krāsainas glazūras triepieni, gan dažādi mitoloģiski zīmējumi - zivs, putns, koks, saule. Ceplī ir daudz svečturu, kā arī smalkas eļļas lampiņas. Evalds rāda mazus trauciņus, kuri lipināti ar rokām, gluži kā pirms gadu tūkstošiem to darījuši mūsu senči. «Tas ir meditācijas trauciņš, kā japāņiem, kuri no tādiem dzer sakē. Ar pirkstiem lipinot, var izdomāt. Kādu podnieki redz nākamo gadu? Brīnišķīgu! Bez jokiem! Rocības šobrīd nav daudz, bet, ja to dzīves ritumu neaptur un pa drusciņai kustas uz priekšu, tad var daudz paveikt un viss būs labi.» Līdz 6.janvārim Pūdnīku skūlas izstāde apskatāma Saldus Romas katoļu baznīcā, taču, kā stāsta Evalds, jau tagad puse no izstādes esot izpārdota, jo interese par latgaliešu darinājumiem esot ļoti liela.
Rada svētku noskaņu
Pa to laiku pircēji jau noskatījuši sev kārotās mantas, gaida, ka Ilmārs tās apstrādās ar augu eļļu, lai māls būtu spīdīgāks. Dāvanas izvēlēties kuplā skaitā atbraukuši Rāznas Nacionālā parka darbinieki. «Ko izvēlējos? Noteikti gaismas avotus. Pirmkārt, eļļas lampiņas, kas dod fantastisku gaismu, un šo te trauku, kur var ievietot svecīti. Tā ir ļoti laba dāvana, Ziemassvētku noskaņa garantēta. Un šo te podiņu ar zivtiņu izvēlējās meita Katrīna,» saka Rāznas Nacionālā parka direktore Anda Zeize. Viņas kolēģēm Ainai un Regīnai arī jau pilnas rokas pirkumu. «Izvēlējāmies svečturīti, tējas kanniņu, tad vēl sautējamo trauciņu. Paši arī ikdienā lietojam māla traukus, šos gribam dāvināt. Krīzes laikā cilvēki izvēlas patiesas vērtības, turklāt, šīs te ir ekoloģiski tīras,» saka Regīna Indriķe. Kā atzīst A.Zeize, Latgales podnieku darbnīcas ar savu īpašo kolorītu šajā sezonā bijušas tūristu iecienītas, Rāznas parka attīstībai tas ir nācis tikai par labu. «Nacionālais parks nav tikai ezers vai koks, bet arī cilvēki, kas te radoši strādā. Podnieki labprāt demonstrē tūristiem savu prasmi, ar viņiem ir viegli sadarboties, tāpēc arī mēs, cik varam, cenšamies popularizēt viņu darbu. Mums ir vēl arī citi amatnieki - adītājas, tamborētājas, skalu grozu pinēji, taču Latgales podnieki ir visatraktīvākie.»