Rīgā aizliegums par kāpšanu uz ledus joprojām ir spēkā uz Daugavas ledus no Dzelzceļa tilta līdz ietekai Rīgas līcī (izņemot Āgenskalna līci, Andrejostas līci un Pīļumuižas baseinu), no Salaspils un Rīgas pašvaldības robežas līdz Sausajai Daugavai, Buļļupē no Daugavas līdz Bolderājas tiltam, Juglas kanālā, Audupē visā garumā līdz Vecdaugavai, Hapaka grāvī no Daugavas līdz Lignuma ielai, Sarkandaugavā, visā Mīlgrāvī līdz Kundziņsalas 1. līnijai 32, Ķīšezerā, Ķīšezera posmā no Mīlgrāvja līdz Sniķersalas ziemeļu galam, kā arī zem tiltiem un ceļu pārvadiem 100 metru attālumā uz abām pusēm, jo makšķerēšanu zem tiltiem aizliedz Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi. Attiecīgajās vietās pašvaldībai ir jāizvieto brīdinājuma zīmes, kurās norādīts aizliegums par ledus bīstamību. Diena kopā ar RPP, Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta, Ķīšezera glābšanas stacijas patruļvienību pārliecinājās, ka aptuvenais Juglas ezera ledus biezums tobrīd bija 21 centimetrs.
Visbīstamākais periods ir tad, kad ledus kārta ir plāna un zem tās redzams ūdens. Īpaši bīstams ir periods līdz ar pirmo salu, arī tad, ja gaisa temperatūra ir ap nulli grādu, bīstams ir arī pēdējais ledus agrā pavasarī. Šis aizliegums ir izstrādāts un stājies spēkā pēc negadījuma pagājušā gada pavasarī, kad uz diviem atlūzušiem ledus gabaliem Rīgas līcī, Majoros un Vakarbuļļos, jūrā iepūta 223 cilvēkus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Nacionālo bruņoto spēku (NBS), kā arī policijas uzdevums bija glābt šos cilvēkus, tāpēc Iekšlietu ministrija (IM) meklēja risinājumus, kā atturēt cilvēkus no kāpšanas uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami. IM diskusijās ir panākusi vienošanos un sagatavojusi vairākus grozījumus likumprojektos. Tie paredz noteikt katras pašvaldības domes priekšsēdētāja kompetenci un rīkojumus par aizliegumu atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, un laika posmu, kad minētais aizliegums sākas un beidzas, kā arī administratīvo atbildību par aizliegumu atrasties uz ledus pārkāpšanu.
RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Edgars Rudzītis Dienai norāda, ka sods par aizlieguma neievērošanu no brīdinājuma izteikšanas ir līdz pat 71 eiro. Savukārt, ja jāiesaistās glābējiem, sods ir no 142 līdz pat 350 eiro. Viņš arī piebilst, ka «šis aizliegums radās, lai pasargātu dzīvības, nevis aizliegtu makšķerniekiem prieku». Arī naudassods par aizlieguma pārkāpšanu noteikts, apzinoties glābšanas izdevumus. Lai gan VUGD nemāk teikt, cik vidēji izmaksā viena cilvēka glābšana, varam tikai rēķināt, kādas būtu aptuvenās izmaksas, jo «komercpasākumos VUGD automašīnas izmaksas stundā ir 118 eiro. Izmaksas palielināsies, ja nepieciešama arī NBS vai robežsardzes palīdzība», komentē VUGD pārstāve Inga Vetere.
Pašlaik bezatbildīgo, pārgalvīgo zemledus makšķernieku glābšana notiek par nodokļu maksātāju naudu, jo VUGD uztur valsts un tā sodus nevienam nepiemēro. Ja kādu atrod uz ledus, viņam netiek atteikta palīdzība, pretī prasot naudas summu par glābšanu. Tam piekrīt arī VUGD pārstāve: «Cilvēku glābšana ir VUGD funkcija. Kad cilvēks izglābts, mēs viņu nododam tālāk mediķiem. Lietas apstākļus un personības skaidro Valsts policija.» Tā gan neskaidro tikai lietas apstākļus, bet nu arī aktīvi kontrolē cilvēku kāpšanu uz ledus. Parasti RPP patrulējot pēc iedzīvotāju saņemtās informācijas, kā arī pārbauda aizlieguma vietas, kur cilvēki atrodas uz ledus neatļauti, pēcāk tā arī brīdina vai piespriež soda naudu. Patlaban noteikumi paredz sodīt arī tās personas, kuras nav ievērojušas brīdinājuma zīmes publisko ūdenstilpju teritorijā. Brīdinājuma zīmju uzstādīšana ir jānodrošina Rīgas izpilddirekcijām pie publiski pieejamām ūdenstilpēm, savukārt RPP ir jāuzrauga, vai šīs brīdinājuma zīmes ir izvietotas tā, ka informē cilvēkus.
VUGD iesaka katram entuziastam, kurš iecerējis kāpt uz ledus, iegādāties civiltiesisko apdrošināšanu, īpaši makšķerniekiem. Tas nelaimes gadījumā garantētu saņemt palīdzību. Šādu risinājumu no pagājušās nedēļas piedāvā apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA), kas aicina ikvienu makšķernieku iegādāties īpašu makšķernieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. BTA pārstāvis Raivis Štrauss informē: «Apdrošināšana paredz, ka nelaimes gadījumā tiks atlīdzināti zaudējumi, kas radušies, sabojājot cita cilvēka mantu, kā arī veselībai nodarīto kaitējumu. Piemēram, garāmgājējs būs riskējis ar veselību un devies glābt cietušo, un viņam pēc tam būs samircis telefons, kas vairs nestrādā, - tiks atlīdzināti telefona izdevumi.» Šī apdrošināšanas aizsardzība ir derīga visu laiku, arī paaugstinātas ledus bīstamības periodā, taču summu, ko paredz kāpšana uz ledus aizlieguma zonās, apdrošināšana nesedz. Ja ir vēlme rūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi, nepieciešams iegādāties veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas BTA patlaban maksā 11,50 eiro gadā.