FK Jelgava spēli sagaidīja labā noskaņojumā, jo varēja sākt iespējami labākajā sastāvā. Tiesa, ja paraka dziļāk, viss tik skaisti nemaz nebija, un to varēja redzēt spēles ievadā. Pirmo reizi aizsardzības centrā spēlēja no FK Ventspils izīrētais Igors Savčenkovs un Jevgēņijs Kazura. Abu sapratne noteikti nebija no pussvārda, tāpēc jau pašā spēles sākumā bija trīs ļoti draudīgi Molde uzbrukumi. 4. minūtē glāba vārtsargs Marks Bogdanovs. Taču pēc kļūdu virtenes 14. minūtē arī viņš nebija glābējs, un Falls sita, teju netraucēts no pašas vārtu priekšas (1:0). Lai uzvarētu summā un nopelnīti ceļazīmi uz spēli Štutgartē, bija jāgūst trīs vārti. Likās neiespējami!
Taču skatītāju pilnajām Slokas stadiona tribīnēm nekas cits neatlika kā ticēt nerakstītajam futbola likumam - gan jau arī mums būs izdevības. Tās palīdzēja rast gan pašu nepiekāpība, pirmā puslaika vidū izlīdzinot spēles gaitu, gan arī neveiksmīgā Molde vārtsarga Knuta Lillebaka darbība. Vispirms viņš izgāja tālu no vārtiem, un bumba pārlēca viņam pāri. 32 gadus vecajam Pāvelam Bormakovam, kurš tikai šogad debitēja LMT virslīgā, atlika bumbu ieraidīt tukšos vārtos. Puslaika izskaņā izcēlās arī otrs malējais pussargs Boriss Bogdaškins. Bumba negaidīti atrada ceļu uz vārtu tīklu pēc viņa ļoti tāla soda sitiena.
Otrajā puslaikā bija jāmeklē pēc sirds zālēm. Pēc stūra sitiena jelgavnieki divreiz (Oļega Malašenoka sitiens un rikošets) norībināja vārtu rāmi. Norvēģijas vicečempionus no vārtu zaudējuma glāba tikai veiksme. Lai gan trešos vārtus gūt neizdevās, FK Jelgava nebūt neizskatījās pēc šā dueļa pastarītes.
«Esmu pateicīgs spēlētājiem, kuri nepadevās un atspēlējās. Pārmest man nav ko. Taču pilnībā apmierināts nevaru būt, jo summā uzvarēt nespējām,» FK Jelgava galvenais treneris Dainis Kazakevičs norādīja, ka izpildīt spēles plānu traucējušas kļūdas aizsardzībā un visai ātri zaudētie vārti.