Defolts - šis vārds pēdējos mēnešos nepamet ziņu lentes. Tikko Grieķijas caurums aizbāzts ar papildus 110 miljardu aizdevumu. Tikko ASV senāts dažas stundas pirms tam, kad būtu jāizziņo ASV «tehniskā maksātnespēja», nobalsojis, atliekot apokaliptisko scenāriju uz vēlāku laiku. Taču pasaule nav paspējusi uzelpot.
Nedēļas nogalē pasaules biržās sākās lielākais kritums, kas pieredzēts kopš 2008. gada. Ceturtdien vienas dienas laikā amerikāņu Dow Jones nokrita par 4,31%, S&P 500 par 4,78%, Nasdaq Composite par 5,81%. Šie procenti iekļauj milzu skaitļus. S&P 500 kotēto lielāko ASV uzņēmumu akcijas pēdējās deviņās tirdzniecības sesijās no savas vērtības ir zaudējušas 1,37 triljonus dolāru. Milzīgi kritumi vērojami Eiropas un Āzijas biržās.
Pasaules biržu nervozitātes galvenais iemesls ir notikumi Eiropā. Ne tikai samērā mazās ekonomikas - Grieķija, Portugāle un Īrija, bet palielā Spānijas ekonomika - atrodas uz bedres malas. Taču Spānija viena pati ir divreiz lielāka par trim nosauktajām kopā ņemot. Diemžēl problēmas ir piezagušās par Spāniju vēl divkārt lielākajai Itālijas ekonomikai un finanšu sistēmai. Itālijas defolts ar traģiskajām sekām uz visu pasauli noteikti būtu salīdzināms ar 2. augustā ASV «tehnisko defoltu».
Eiropas Centrālā banka jau paziņojusi, ka uzpirks problemātisko ES valstu valsts obligācijas un palielinās finanšu stabilitātes fondu no 750 miljardiem līdz vienam triljonam eiro.