Ekonomikas ministrija (EM) bieži kritizēta, kā tagad moderni teikt, par proaktīvas rīcības trūkumu. Pārmetumi varbūt pamatoti, tomēr nevarētu teikt, ka EM nespētu identificēt problēmas - par to, piemēram, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais materiāls Latvijas tautsaimniecība. Tendences, izaicinājumi, perspektīvas.
Vienlaicīgi gan EM analīze atklāj vairākas nepatīkamas lietas.
Par spīti retorikai (t.sk. no politiķu puses) Latvijas ekonomikas struktūra faktiski nemainās, līdz ar to nav skaidrs pamats runām par daudz piesaukto ekonomisko izrāvienu. Piemēram, nu jau gadiem ilgi prātīgi ļaudis zinīgi šūpo galvu, norādot, ka ar tirdzniecību un nekustamo īpašumu sfēru ilgtspējīgu tautsaimniecību izveidot neizdosies. Nepieciešama rūpniecība, rūpniecība un vēlreiz rūpniecība. Un kas notiek? Apstrādes rūpniecības īpatsvars ir... tikai samazinājies (no 15,7% 2000. gadā līdz 12,2% šogad). Tas pats attiecas uz «pārējo rūpniecību» (attiecīgi 4,3 un 4,1 procenti).
Tikpat daudz runāts par darba roku trūkumu, kas tuvākajos gados kļūšot vēl izteiktāks, ka tik neliels nodarbināto skaits nevarēšot uzturēt tādu lielu ekonomiski neaktīvo līdzcilvēku skaitu utt. Esot vairāk jāiesaista jaunieši, pensijas vecumu sasniegušie. Viss pareizi, bet varbūt šobrīd liksim mierā pensionārus un invalīdus, ja redzam, ka starp 522 tūkstošiem ekonomiski neaktīvo (bezdarbnieki - 120 000 - ir cita, atsevišķa pozīcija) gandrīz piektā daļa ir «mājsaimnieki/-ces» un «citi» (attiecīgi 58 un 47 tūkstoši). Tā teikt, labi dzīvojam, ja tik liela grupa, kuru neierobežo vecums, veselības stāvoklis vai nepieciešamība mācīties, nestrādā un darbu nemeklē. Lai gan pati EM atzīst, ka «no 2016. gada darbaspēka trūkums būs kritisks». Kritisks. Un jau aiznākamgad, nevis kaut kādā «nākotnē».
Nu jau ikviens ir dzirdējis, ka labs amata meistars maizīti nopelnīs vienmēr, ka valsts, Eiropas naudai piepalīdzot, dedzīgi uzlabo arodizglītību Latvijā utt. EM: «Pēdējo 10 gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos samazinājums būs vērojams arī turpmāk.» Valsts ar t.s. budžeta vietām aktīvi koriģējot vieglprātīgo jauniešu vēlmi iegūt augstāko izglītību profesijās, kas nav un nebūs pieprasītas. Jā, ir dzirdēts. Tikai nez kāpēc EM spītīgi apgalvo, ka arī turpmāk pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās svārstīsies 20 000 (!) indivīdu apmērā.
Nav runa par kāda vainīgā (ministrs, partija, valsts kopumā) meklēšanu. Vienkārši jākonstatē, ka diagnoze noteikta pareizi, bet ārstēšana steidzami jāmaina.