D. Pavļuts, kurš tikai janvārī iestājās Reformu partijā, pēc aiziešanas no valdības kādu laiku komentārus par nākotnes iespējām nevēlas sniegt. Valdības veidošanas laikā sociālajos tīklos bija neoficiāla informācija, ka arī E. Demitera agrākajiem biznesa partneriem D. Pavļuts nav bijis pa prātam. E. Demiters Dienai teica, ka, jau nākot politikā, informējis kolēģus, ka neplāno norobežoties no saviem agrākajiem biznesa partneriem un tiksies ar viņiem, taču neesot viņu interesēs neko darījis kā politiķis.
Viens no RP reģionālajiem līderiem Jānis Vilnītis, kurš pērnajā vasarā arī bija nominēts priekšsēža amatam, nepieļauj partijas darbības izbeigšanu, jo nevaram «uzmest savus cilvēkus reģionos». Vienotības vadošo politiķu izteikumi neliecinot, ka RP biedri tiek gaidīti šajā partijā. «Vienotība, uzliekot nosacījumus, pazemo Reformu partiju un tas neveicina draudzību,» teica J. Vilnītis. Uz vaicāto, vai viņš būtu gatavs vadīt RP, J. Vilnītis atbildēja: «Varbūt. Taču mums kopā jāizlemj, kurš cilvēks var visus saliedēt tā, lai mums noticētu arī sabiedrība.»
Tikmēr daļa biedru uz RP saglabāšanu raugās neticīgāk un ir gatavi startēt vēlēšanās no Vienotības saraksta. «Mūsu partiju neviens vairs nevar pacelt, lai cik spēcīgs līderis būtu, jo cilvēkos ir iestājusies apātija,» atzina kāds RP biedrs. Taču gan viņš, gan E. Demiters uzsvēra, ka lēmums būs kolektīvs un pa vienam deputāti nesteigs stāties Vienotībā. Tās vadība gaida Reformu partijas lēmumu. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars sacīja: «Reformu partijā ir talantīgi politiķi, kurus esam gatavi iesaistīt politiskajā procesā. Ja viņi izšķirsies palikt par vienu no sīkpartijām, tad Saskaņas centra uzvaras gājiens kļūs par realitāti.»
E. Demiters nekandidēs arī Saeimas vēlēšanās un atstās frakcijas vadītāja amatu, jo uzskata, ka atbildīgos posteņos ir jābūt cilvēkiem, kuri vēlas turpināt politisko darbību. Kad E. Demiters startēja Saeimas vēlēšanās, viņam ne prātā nav nākusi iespēja, ka nāksies vadīt partiju. Vasarā tam piekritis, jo citādi jau tad RP būtu sašķēlusies, saasinoties pretrunām starp liberālo spārnu, pie kura piederēja arī priekšsēža kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, un konservatīvo spārnu, ko pārstāvēja Liepājas domnieks J. Vilnītis. Viņi abi atsauca savas kandidatūras priekšsēža vēlēšanās. E. Demiters vēl cerēja uz sadarbību ar reģionālajām partijām, bet šīs cerības nepiepildījās.
E. Demiteram neizdevās panākt arī frakcijas vienotu atbalstu valdībai. Ja Initu Bišofu un Dainu Kazāku individuālās sarunās viņš bija pārliecinājis respektēt vairākuma lēmumu un atbalstīt valdību, kurā ir RP ministri, tad Valdis Liepiņš un Juris Viļums par kolēģiem nebalsoja. Abi politiķi jau bijuši Pilsoniskajā savienībā. Uz vaicāto, vai viņi plāno kandidēt vēlēšanās, V. Liepiņš atbildēja, ka vēl domā, bet drīzāk - ne. Taču J. Viļums vēlētos startēt arī uz nākamo Saeimu, lai aizstāvētu Latgales intereses, bet nevarēja pateikt, no kura saraksta. Uz vaicāto, kā vērtē savas iespējas kandidēt no Vienotības, ja nav atbalstījis valdību, J. Viļums atbildēja: «Ja Vienotībai tas būs šķērslis, tad tā ir Vienotības problēma.» Viņš savu rīcību esot pamatojis.