Rezultāti labi
Pēc CSP datiem, šā gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēts 18 191 jaundzimušais, un tas ir par 804 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā. Tomēr, ņemot vērā, ka dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs. Par spīti tam, demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka rezultāts ir apsveicams, jo dzimstības pieaugums panākts pat laikā, kad ļoti daudzas potenciālās māmiņas izvēlējušās dzīvi ārpus Latvijas. Pēc viņa domām, nopelns šajā gadījumā ir valsts atbalstam. Līdzīga situācija bijusi arī Igaunijā - vairākkārt palielinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nākamajos četrus gados dzimstība augusi par 30%.
Lai gan dzimstības rādītāji katru gadu turpina uzlaboties, tomēr darāmā vēl ir daudz. Kamēr vidēji Eiropā atbalsts ģimenēm ar bērniem ir 2,5% no IKP un vietām - pat vairāk, tikmēr Latvijā tie nākamgad būs vien 1,3% no IKP. Pēc I. Meža domām, šis rādītājs tuvākajos gados ir jādubulto, citādi tās ģimenes, kuras vēlēsies otro vai trešo bērnu, būs spiestas apsvērt domu par emigrāciju.
Par katru nākamo - vairāk
Salīdzinot ar 2014. gadu, nākamgad Labklājības ministrijas (LM) atbalsts ģimenēm ar bērniem augs aptuveni par 60 miljoniem eiro, gandrīz puse no tiem - 28,3 miljoni - domāti, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) diferenciāciju. Tas nozīmē, ka ģimene ar trīs bērniem līdzšinējo 34,14 eiro vietā saņems 68,28 eiro mēnesī. Attiecīgi par pirmo bērnu - 11,38 eiro, par otro - 22,76 eiro, savukārt par trešo un katru nākamo bērnu ĢVP būs 34,14 eiro. LM gan uzskata, ka ar šo pieaugumu nepietiek un ilgtermiņā jāmeklē risinājumi, kā uzlabot pabalsta modeli un palielināt valsts atbalstu. Kā paskaidroja Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāvis Maksims Ivanovs, lai gan iepriekš bijušas diskusijas, ka šo pabalstu vajadzētu izmaksāt tikai mazturīgajām un trūcīgajām ģimenēm, tomēr, pēc ministrijas domām, tas jāsaglabā visiem neatkarīgi no ienākumu apjoma. Līdz ar to LM ierosinājums ir ilgtermiņā palielināt ĢVP par vienu bērnu līdz 30 eiro, savukārt par otro un trešo bērnu - attiecīgi līdz 42 un 54 eiro mēnesī. Tomēr šis risinājums vēl tikai tiks apspriests. Arī Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (Visu Latvijai!-TB/LNNK) norāda, ka par piedāvāto variantu vēl ir jādiskutē, lielāku uzmanību pievēršot tieši trešā bērna politikai.
Brīvpusdienu nebūs
Lai arī valdības deklarācijā kāds no punktiem vēsta: «Skolēniem pakāpeniski ieviesīsim veselīgas bezmaksas brīvpusdienas,» tomēr nākamā gada kontekstā šīs solījums vēl pildīts netiks. Kā paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons, lai nodrošinātu valsts apmaksātas brīvpusdienas arī 4. līdz 9. klašu skolēniem, papildus būtu nepieciešami aptuveni 29,5 miljoni eiro, taču šis ministrijas priekšlikums atbalstu nav guvis. Tāpat noraidīts variants par daļēju brīvpusdienu apmaksu no valsts, otru pusi sedzot pašvaldībām. Līdz ar to nākamgad brīvpusdienas no valsts budžeta tiks apmaksātas vien 1. līdz 3. klašu skolēniem - kā līdz šim. Saeimas Demogrāfijas apakškomisija gan sola meklēt risinājumu, lai brīvpusdienas nākamgad nodrošinātu vismaz arī 4. klašu skolēniem. Viens no variantiem būtu celt akcīzes nodokli alkoholam, iegūtos līdzekļus novirzot skolēnu brīvpusdienām.