Kas ietilpst sociālajās zinātnēs? Jēdziens ir plašs un dažās Eiropas un ASV universitātēs ietver visas nozares, kas nodarbojas ar sabiedrības izpēti, t.sk. ekonomiku, vēsturi, politikas zinātni, sociālo antropoloģiju u.c. Latvijā šo jēdzienu parasti saprot šaurāk. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte ietver komunikācijas studijas, informācijas un bibliotēku zinātni, politikas zinātni un socioloģiju. Šajās programmās LU ir vislielākais augsti kvalificētu pasniedzēju un pētnieku skaits valstī un ciešākā saikne starp pētniecību un mācību procesu. Sociālās zinātnes analizē varas attiecības un ideju spēku, kas caurauž un ietekmē ikvienu sabiedrības dzīves aspektu.
Kāds ir sociālo zinātņu devums sabiedrībai? Ja lēmumu pieņēmēji vēlas un prot izmantot pētnieku palīdzību, sociālās zinātnes var uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti. Racionāli lēmumi parasti tiek pieņemti, pamatojoties uz sabiedrības analīzi; jebkuru nozares politiku vajag regulāri novērtēt un koriģēt, un to vislabāk var darīt tieši sociālie zinātnieki. Ja turpinās politikas ieviešanas prakse, kurā novērtēšana nav daļa no politikas cikla, ir liela varbūtība, ka līdzekļi tiks sistemātiski izšķērdēti.
Dažkārt sociālo zinātņu analizētās problēmas tieši neskar tautsaimniecību, piemēram, varas attiecības ar sabiedrību, politiķu komunikācija, vēlēšanu analīze, informācijas vide, sabiedrības pašorganizēšanās un identitātes. Tomēr ļoti bieži analizējamajām problēmām ir arī tiešs sakars ar ekonomiku - korupcija, diskriminācija, migrācija, cilvēkresursu kvalitāte u.c.
Sociālās zinātnes arī uzlabo demokrātijas kvalitāti, jo sociālie zinātnieki uzrauga un novērtē politiķus. Ne velti autoritāras sistēmas cenšas iznīdēt vai kontrolēt sociālās zinātnes. Padomju Savienībā nebija politikas zinātnes, jo neatkarīgi politikas zinātnieki varēja apstrīdēt nomenklatūras sludināto «patiesību». Komunikāciju studijas nebija nepieciešamas, jo cenzūras apstākļos analizēt komunikāciju nozīmēja uzsvērt režīma centienus kontrolēt informācijas plūsmu un «skalot sabiedrības smadzenes». Neatkarīgi sociologi, kas pētīja sabiedrības patieso noskaņojumu, pašorganizēšanos un attīstību, varēja apdraudēt režīma centienus manipulēt un kontrolēt sabiedrību.
Sociālās zinātnes ir arī mūsdienu ekonomiskās konkurētspējas neatņemama sastāvdaļa. Var ražot un piedāvāt visa veida preces un pakalpojumus, bet, ja uzņēmējs nespēj izpētīt tirgu, komunicēt ar potenciālajiem pircējiem, tam ir maz izredžu būt veiksmīgam. Tirgus pētījumi bieži balstās tieši uz socioloģiskām metodēm, savukārt reklāmas un sabiedrisko attiecību nozare, kas tieši saistīta ar jebkuru preču vai pakalpojumu realizāciju, balstās uz veiksmīgu komunikāciju.
Mūsdienu ekonomiskā konkurence vairs nenotiek vienas sabiedrības ietvaros, tā ir globāla. Lai konkurētu šajā vidē, nepieciešamas sociālo zinātņu sniegtās zināšanas par globāliem procesiem. Zināšanas par Eiropas integrācijas procesiem un sociālajām un politiskajām transformācijām kaimiņvalstīs ir būtiskas ne vien mūsu ārpolitikas veidotājiem, bet arī tiem, kas vēlas realizēt savu produkciju vai sniegt pakalpojumus šajos tirgos. Citur, piemēram, Somijā, valsts pārvalde, pētnieki un privātais sektors strādā roku rokā, lai maksimāli izmantotu Austrumu tirgus sniegtās iespējas. Somijas kolēģi ne vien sadarbojas, lai pelnītu naudu Austrumos, bet arī lai gūtu lielāku ietekmi Eiropas Savienībā.
Vairākas sociālās zinātnes ir tieši saistītas ar kultūras produkciju, kurai ir sava pievienotā vērtība tiešā veidā, kā arī pastarpināti, piemēram, kā kultūras tūrisma sastāvdaļa. Komunikāciju studijās tiek gatavoti žurnālisti un citi ar mediju biznesu saistīti speciālisti. Informācijas un bibliotēku zinātne nodarbojas ar grāmatniecību, bibliotēkām un jaunām informācijas tehnoloģijām.
Mūsdienu konkurētspēja ir balstīta uz inovācijām. Sociālās zinātnes var palīdzēt veicināt inovācijas, jo ikvienas tehnoloģijas vai produkta efektivitātei un ieviešanai ir sociālie aspekti. Sociālās zinātnes var norādīt, kādi institucionāli iekārtojumi, sadarbības veidi, sinerģijas starp valsts, pašvaldību, NVO, pētniekiem un privāto sektoru sasnieguši labākos rezultātus. Piemēram, pašreiz LU Sociālo un politisko pētījumu institūts kopā ar četrām reģionu augstskolām īsteno vērienīgu projektu, veicot zinātnes un prakses saikņu piemēru izpēti un meklējot veidus, kā augstskolu potenciālu izmantot daudzveidīgāk un saskaņā ar visu iesaistīto pušu interesēm un vajadzībām.
Tieši multidisciplināra sadarbība ir nepieciešama, jo reālās dzīves problēmas ir daudzslāņainas, ar tām jāstrādā no visām pusēm. Ikviena reālās dzīves norise paredz cilvēku un institūciju klātbūtni - tātad jāpiedalās sociālajām zinātnēm. Šāda sadarbība starp vairāku nozaru pārstāvjiem nav vienkārša lieta, bet tā ir būtiski svarīga mūsu attīstībai. Pašlaik ir nepieciešams nevis sašaurināt, bet paplašināt sociālo zinātņu lomu, un pieprasījums pēc labiem speciālistiem nākotnē būs arvien lielāks.