Normu, kas liedz raidorganizācijām 60 dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā pārraidīt deputātu kandidātu vadītus raidījumus, gatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, iekļaut likumā rosināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tā priekšnieka vietnieks Alvis Vilks skaidro, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām bijuši atsevišķi gadījumi, kad deputātu kandidāti apvienoja savu statusu ar darbu žurnālistikā, tomēr kopumā izteikta problēma tā neesot bijusi. Tam piekrīt arī sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. A. Vilks vēl papildina, ka jau iepriekš sabiedriskajos medijos žurnālistiem bija liegts kandidēt un vienlaikus vadīt raidījumus, kas radījis nevienlīdzīgu situāciju sabiedriskajiem un komercmedijiem.
Kopumā politisko spēku kandidātu sarakstos pašreizējo žurnālistu vārdi teju nevīd. Nacionālajai radio un televīzijas padomei būšot jākontrolē normas ievērošana, un tās loceklis Sergejs Kārītis uzskata, ka norma attieksies uz «pāris cilvēkiem». Vairāku partiju kandidātu sarakstos žurnālistu nav nemaz, apvienības Par labu Latviju! pārstāvis Edgars Vaikulis kā vienīgo mediju darbinieci, kas varētu kandidēt no apvienības saraksta, min avīzes Čas žurnālisti Kseniju Zagorovsku, no Saskaņas centra saraksta kandidēs Nikolajs Kabanovs, kurš jau līdz šim ir apvienojis deputāta darbu ar ārštata žurnālista darbu Vesti segodņa. Tomēr uz drukātajiem medijiem arī šogad šī likuma norma neattiecas, un žurnālisti drukātajos medijos var savienot savu darbu ar kandidēšanu vēlēšanās, ja vien spēj pievērt acis uz ētikas pārkāpumiem.
Arī K. Seržants pieļauj - ja kļūs par deputātu, turpinās vadīt raidījumu Degpunktā. Pret to neiebilst arī LNT. Degpunktā projekta vadītāja Inese Supe atbildē Dienai pauž gatavību jebkurā gadījumā turpināt sadarbību ar K. Seržantu.