Latvijā ir pieci plānošanas reģioni - Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales -, kuru attīstības padomes veido tajos ietilpstošo pašvaldību vadītāji vai viņu deleģētie pārstāvji, kuri no sava vidus izraugās attīstības padomes priekšsēdētāju. Plānošanas reģioni arī saņem 250 000 eiro lielu valsts finansējumu gadā. To galvenais uzdevums ir reģiona ilgtermiņa attīstības dokumentu sagatavošana un ieviešana. Plānošanas reģioniem ir arī zināma loma Eiropas Savienības fondu apguvē. Šo institūciju nākotne politiķiem būs jāvērtē kontekstā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) pieteikto ieceri veikt administratīvi teritoriālās reformas otro kārtu, ko nevarēs skatīt atrauti no reģionālās reformas.
Pieci no trīsdesmit
Lai pārliecinātos, vai Saeimas deputāti patiešām nezina, kas vada plānošanas reģionu attīstības padomes, Diena aptaujāja 30 parlamentāriešu. No visiem uzrunātajiem tikai pieci varēja nosaukt Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju. Pareizo atbildi, ka šis cilvēks ir Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs, pateica tikai viņa partijas biedri Mārtiņš Bondars un Nellija Kleinberga (LRA), bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA), Juris Šulcs (Vienotība) un Ivars Zariņš (Saskaņa). Vēl dažiem deputātiem - arī Lolitai Čigānei (Vienotība) un Andrim Bērziņam (ZZS) - šķita, ka tam vajadzētu būt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (Saskaņa). Taču visvairāk bija politiķu, kuri nevarēja pateikt neko, - viņu vidū bija gan Augusts Brigmanis un Juris Vectirāns (ZZS), gan Dzintars Zaķis un Kārlis Šadurskis (Vienotība), kā arī Imants Parādnieks un Rihards Kols (NA).
Rīgas plānošanas reģiona līderi nevarēja nosaukt arī Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdis Vilnis Ķirsis (Vienotība). Atrunājoties ar aizņemtību, viņš izvairījās no atbildes uz jautājumu, kuru novadu vada D. Straubergs, kurš ir viens no pieredzes bagātākajiem vietējiem mēriem. 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās par D. Strauberga pārstāvēto Reģionu alianses sarakstu Salacgrīvas novadā nobalsoja 87,9% vēlētāju, tas deva iespēju iegūt 14 no 15 mandātiem. Arī R. Naudiņš Dienai atzina, ka D. Straubergs, tāpat kā Vidzemes plānošanas reģiona vadītājs, Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS), ir ļoti spēcīgs vietējais līderis. Tikpat pazīstami ir viņu kolēģi citos plānošanas reģionos: Zemgalē - Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), Kurzemē - Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Latgalē - Ludzas novada vadītāja Alīna Gendele (Latgales partija). Taču retais zina šo cilvēku amatu reģiona padomē.
Neinformē, vai lieki
Ielūkojoties plānošanas reģionu interneta mājaslapās, var iegūt diezgan plašu informāciju par tajos notiekošo. Arī D. Strauberga Dienai piedāvātajā materiālā par veikto ir uzskaitīta virkne sagatavoto projektu - tie ir gan par mazo ostu attīstību, gan lietusūdeņu apsaimniekošanu. Reģions piedalās arī projekta Rail Baltica koordinēšanā. Tā ir diezgan specifiska informācija. D. Straubergs Dienai atzina - tāpat kā Nacionālo attīstības plānu (NAP) cilvēki diez vai ir izlasījuši, tā arī reģionu attīstības stratēģijas un programmas, kas ir nākamais svarīgākais dokuments pēc NAP, viņus varētu nesaistīt. Taču skumji esot, ka tas neinteresē arī Saeimas deputātus, kuriem daudz svarīgāka par valsts attīstību šķiet tikumības apspriešana, tai pievērsta ievērojami lielāka uzmanība. Reģionu attīstības programmām vajadzētu būt pamatam, plānojot valsts budžetu, uzskata D. Straubergs.
M. Kučinskis atzina, ka šīs programmas ir labas. Problēma esot, ka reģionu attīstības padomēm nav ietekmes. Viņš ir ticies ar to vadītājiem, aicinot pierādīt, ka šī institūcija ir nepieciešama. Tas, ka daudzi to uzskata par vienīgo vietu, kur vietējie līderi var satikties un parunāties, viņaprāt, neesot arguments. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) uzskata, ka no administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma svītroto apriņķu vietā nebūtu nepieciešams likt vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, taču diskusija par plānošanas reģionu lomu vēl ir priekšā. Viņš arī atgādināja, ka plānošanas reģionu robežas nesakrīt ar vēlēšanu apgabalu teritorijām. Piemēram, Rīgas plānošanas reģionā ir gan Salacgrīvas un Limbažu novads, kuru vēlētāji balso Vidzemē, gan Jūrmala.
Ja izveido 29 sadarbības teritorijas - tas ir viens no K. Gerharda piedāvājumiem -, tām var nodot valsts pārvaldes funkcijas un reģionu līmenis kļūst lieks, uzskata S. Dolgopolovs. Tādos pašos uzskatos ir arī komisijas deputāti Ainārs Mežulis (ZZS) un J. Šulcs. «Tad vairs nav svarīgi - pieci vai deviņi reģioni. Taču vispirms jātiek skaidrībā, ko mēs vēlamies. Ja paliek simts novadu, otrais līmenis ir vajadzīgs,» sacīja J. Šulcs. Tagad ir 110 novadu, bet šajā likumā plāno dot iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, un var pieļaut, ka daži novadi var par to izšķirties. Tad to skaits samazinātos.