Starptautiskie aizdevēji ir skaidri apliecinājuši - nākamo aizdevuma daļu, kopā 1,19 miljardus latu, kas nepieciešama cauruma aizlāpīšanai valsts kasē, Latvija saņems, ja tiks panākta budžeta deficīta samazināšana par pusmiljardu latu.
Tiesa, līdz tam vēl valdošajai koalīcijai jāsper būtiskākais solis - panāktā vienošanās jāatspoguļo konkrētos budžeta grozījumu priekšlikumos, bet deputātiem par tiem balsojot, ar Saeimas vairākumu jāpiešķir likuma spēks. Lai apstiprinātu konkrētus budžeta grozījumu priekšlikumus, svētdien izsludināta valdības ārkārtas sēde. Gaidāms, ka likuma spēku tie iegūs otrdien, kad budžeta grozījumus galīgajā lasījumā plānots izskatīt Saeimā. «Premjeram nav nekādu bažu un šaubu, ka ceturtdien nolemto valdība un Saeima varētu neapstiprināt,» piektdien vakarā Dienai atzina viņa preses pārstāve Līga Krapāne.
Lielāko artavu pusmiljarda deficīta samazināšanā dos sociālā budžeta izdevumu apcirpšana, no 1.jūlija par 10% samazinot pensijas (strādājošiem pensionāriem par 70%), kā arī vecāku un ģimenes valsts pabalstus. Šis lēmums sociālajā budžetā šogad ļaus ietaupīt 94,6 miljonus latu. Otrs lielākais upuris ir valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošo atalgojums (samazināts par 20%), tas budžetā ļauj ietaupīt 64 miljonus latu. Lielā mērā tieši izšķiršanās par pensiju, pabalstu apcirpšanu bija cena, kas tiek maksāta, lai valdība deficīta lāpīšanā neķertos pie ieceres paaugstināt nodokļus.
Piektdien skaidrības par to, ko daudzi no panāktajiem izdevumu samazinājumiem ministriju budžetos nozīmēs ikdienas dzīvē, vēl nebija. Vairākās ministrijās Dienai tika norādīts, ka konkrēti aprēķini, kā iekļauties izvirzītajos mērķos, vēl tiek veikti, lielākā taupība tikšot īstenota uz valsts pārvaldes rēķina. Konkrētākas atbildes varētu būt svētdien, kad ministri valdībā nāks klājā jau ar konkrētiem priekšlikumiem, kā tēriņu samazinājumu īstenot.