Man dzīvnieku pasaule ir izprast cenšanās vērta, jo tā ir viela ne vien pārdomām, bet arī labam paraugam, kā viss, kas ir dabisks, respektīvi, nav samākslots, kā to savā dzīvē pamanās izdarīt cilvēki. Tāpēc manā dzīvē iespēju robežās vienmēr ir piedalījies kāds dzīvnieks, ar kuru parasti izveidojas lieliskas attiecības. Reizēm pat labākas nekā ar dažu labu cilvēku.
Tā ir arī patlaban, kad man blakus, ar vienu aci uzmanīgi vērojot, ko daru, gulšņā brīnišķīgs sunītis Simba. Viņa ir no patversmes un kalpo kā spožs piemērs tam, ka šķirne vai tamlīdzīgas blēņas nav svarīgas. Pāri visam ir pamatvērtības par lielisko Pasauli, kurā visiem ir sava vieta. Kā Simbai - vieta manā mājā un ģimenē. Protams, tā var būt tikai tiem, kas ir tik pieradināti, ka var dzīvot kā mājdzīvnieki.
Simba, protams, ir ģeniāla, saprot mūs no pusvārda un ir spējīga pati daudz ko iemācīties. Tas man atvieglo dzīvi, jo netīk kādu pakļaut pazemojošai dresūrai. Tāpat kā netīk suņa, netīk arī jebkuras citas būtnes antropomorfizēšana, bet parunāties patīk, jo nerunā pretī un piekrīt, ka esmu tas, par ko uzdodos.
Neapšaubāma ir Simbas spēja improvizēt, ja manu prasību dēļ viņai kaut kas dabisks tiek liegts. Piemēram, kad es gandrīz dusmīgi viņai liedzu vārtīties mēslos, ko suņi dara, lai nomaskētos aiz svešas smakas, viņa atrod par labu esam manu gultu, kurā no rīta pavārtās. Reizēm - ar humoru -, tas liek domāt, ka es pietiekoši smirdīgs, kaut sieva, laikam baidoties manu dusmu, man to nesaka...
Vispār, lai par Simbu uzrakstītu visu, šeit vietas par maz.
Bet, ja jums arvien vairāk nākas šaubīties par esamības jēgu, arvien smagāk pārņem nevienam nevajadzības apziņa, ja arvien grūtāk kļuvis «sagremot» politiskās peripetijas un pietrūkst dabiskas, neviltotas mīlestības un garantētas uzticības - ja šīs raizes aug augumā un liek šaubīties par piedalīšanos lielajā pasākumā, ko sauc par Pasauli un dzīvi, par iespēju, kas citiem sagādā prieku un gandarījumu, bet gribas vienkārši izdarīt kaut ko labu, - tad aizejiet uz tuvāko dzīvnieku patversmi un paskatieties acīs turienes klientiem, lai saprastu, ko tie jums saka.
Un, īpaši neizvēloties, uzklausiet nedzirdamo, bet acīm redzamo lūgumu un paņemiet kādu uz mājām.