Šā konkursa gaismā ir piemērots brīdis atcerēties kādu citu Dienas konkursu, kurš aizsākās tālajā 1997. gadā un ilga veselus desmit gadus, - konkursu Dienas zivs. Tas kopā ar makšķerēšanas piederumu firmu Salmo tika aizsākts laikā, kad makšķernieku interese par Latvijas ūdeņiem bija krietni kritusies. Valdīja priekšstats, ka varu un likumu maiņas gados mūsu upes un ezeri, vēl nepaguvuši atgūties no sociālistiskās lauksaimniecības veiktajiem minerālmēslu ieplūdinājumiem, atjaunotās neatkarības rītausmā ir krietni patukšoti no maluzvejnieku puses gan ar tīkliem, gan elektrību un citiem speciālajiem zivju bendēšanas līdzekļiem (daži maluzvejas teorētiķi tolaik pat apcerēja zivju ķeršanu ar amonjaka ieplūdināšanas metodi, rēķinādami - ja šādi noindētās lielās zivis savāc pietiekami ātri, inde līdz ēdamajām daļām nepagūst nonākt). Dienas zivs rīkotāji tomēr uzskatīja, ka mūsu ūdeņi ir pārāk bagāti, lai tos tik vienkārši varētu noplicināt un izkāst, un par vienu no konkursa mērķiem nosprauda pesimistu priekšstata apgāšanu.
Jāsaka skaidri - tas tika izdarīts jau pirmajā konkursa gadā. Šajā sakarā ielūkosimies nevis tajā 1997. gada pavasara Dienā, kad konkurss tika izsludināts kopā ar tā populārāko noteikumu - iesūtāmajai zivij bija jābūt fotografētai uz Dienas fona, lai varētu spriest par zivs lielumu un svaigumu -, ielūkosimies 1997. gada 11. augusta Dienas 11. lapā, jo šajā dienā tika publicēta, iespējams, visu laiku iespaidīgākā Dienas zivs konkursbilde - jēkabpilietis Guntis Čamanis kopā ar viņa izvilkto 55,8 kilogramus lielo Daugavas samu. «Dienas zivi sasniedzis fotoattēls, kas iezīmē būtisku pavērsienu konkursa gaitā,» tolaik rakstīja šo rindu autors. «Tajā redzamā zivs lielumā ir samērojama ar Latvijas rekordu savā klasē. Ja turklāt šī klase nozīmē Latvijas lielāko zivi, nav grūti iztēloties pārējo konkursantu izjūtas. Mēs ilgi domājām, vai vispār šo foto publicēt agrāk par septembra beigām, lai galīgi nenosistu pārējo konkursantu apetīti. Taču divu apsvērumu dēļ tomēr liekam to tagad: pirmkārt, vēl priekšā lielo rudens līdaku laiks, otrkārt, konkurss jau nenotiek tikai samu klasē - varbūt kāds izvelk, teiksim, Latvijas rekordķīsi vai rekordasari, un tad žūrijai būs ko galvu palauzīt.»
Tomēr brīnums 1997. gadā nenotika, un slaidais makšķernieks Guntis Čamanis kļuva par pirmo Dienas zivs uzvarētāju. Vēlākos gados Dienas zivij tika iesūtītas daudzas vēl iespaidīgākas zivis, Latvijas copes rekordzandartus, rekordlīņus un rekordforeli ieskaitot. Arī sama makšķerēšanas rekords konkursa laikā uzauga no 56 līdz vairāk nekā 80 kilogramiem. Tas nozīmēja, ka konkurss Latvijas zivju resursu bagātības un makšķernieku meistarības pieaugumu ir pierādījis, turklāt zivju lielums jau bīstami pietuvojās tai robežai, pēc kuras zivs fotogrāfijai Dienas lapas kļūtu par mazu.
Tāpēc tagad, kamēr neviens vēl nav iesūtījis divmetrīgu sēni, Diena droši rīko sēņu konkursu Dienas sēne. Turklāt rīko šādu konkursu arī tāpēc, ka makšķerēšanas rīki nu jau kļuvuši tik dārgi un smalki, ka pareizai jaunāko verķu lietošanai makšķerniekam nepieciešama augstākā tehniskā izglītība, turpretim sēņotājam joprojām pietiek ar mazu nazīti, lokanu muguru un labi izkoptu lāču atbaidāmo skatienu.